Piektdien, 6. septembrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē izskatīs aktuālos jautājumus par valsts budžetu 2025. gadam un iespējamajām darbaspēka nodokļu izmaiņām. Nodokļu izmaiņu piedāvājums pārskatīts, pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs sniegtajiem priekšlikumiem un viedokļiem. Galvenais nodokļu politikas izmaiņu mērķis ir izveidot eiropeisku darbaspēka nodokļu sistēmu, kas ir saprotama katram iedzīvotājam un virza valsti uz ekonomikas izaugsmi.
NTSP izskatīs makroekonomisko rādītāju prognozes, budžeta sagatavošanas kā arī budžeta bilances jautājumus. Jūnijā apstiprinātās makroekonomisko rādītāju prognozes paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2024. gadā pieaugs par 1,4% un 2025. gadā – par 2,9%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2024. gadā būs 1,2% un 2025. gadā – 2,2%. Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, līdz 2028. gadam noslīdot līdz 2,3%, bet patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,5% līmenī.
Fiskālā telpa nākamajam gadam aprēķināta -13 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā makroekonomiskos rādītājus un fiskālo telpu, valdība iepriekš vienojās valsts drošību noteikt kā galveno prioritāti valsts budžeta veidošanas procesā 2025. gadam. Kopējie ministriju pieprasījumi ar valsts drošību saistītām prioritātēm sasniedza 527,7 miljonus eiro.
Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa modelēja efektīvākos veidus, kā mazināt darbaspēka nodokļu slogu. Nodokļu izmaiņu piedāvājumā ietverta minimālās algas paaugstināšana, fiksēta neapliekamā minimuma ieviešana no 2025. gada un divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju ieviešana.
Piedāvājums palielinātu neto ienākumus jeb “algu uz rokas” aptuveni 95% strādājošo, ar lielāko pieaugumu mazās algas saņēmējiem. Piedāvātais scenārijs līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas, tādējādi IKP apjoms palielinātos par 0,2-0,3% ik gadu jeb 330 miljoniem eiro trīs gados. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, kas atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.
