Piektdien, 24. februārī, notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde. Tajā valdības pārstāvji un sociālie partneri vienojās par nepieciešamību izdiskutēt nepieciešamos precizējumus valdības rīcības plānā. Tāpat sēdes laikā tika prezentēts valsts budžeta projekts un uzklausīti sociālo partneru viedokļi par to.
NTSP sēdes sākumā partneri vienojās par veicamajiem darbiem un laika ietvaru to īstenošanai valdības rīcības plāna projekta turpmākajā virzībā.
Pārresorsu koordinācijas centra, ministriju un to sadarbības partneru – sociālo partneru organizāciju un citu nevalstisko organizāciju – kopdarbā sagatavotajā valdības rīcības plāna projektā detalizēti izklāstīts, kā tiks īstenotas valdības deklarācijā iekļautās apņemšanās. Tā paveikšanai rīcības plāna projektā piedāvāts 741 pasākums. Gan darba devēju pārstāvji, gan darba ņēmēju pārstāvji norādīja, ka ir jau iepazinušies ar rīcības plāna projektu un kopumā to vērtē pozitīvi, taču atsevišķos punktos vēl būtu jāorganizē diskusijas ar nozaru ministrijām.
Uzklausot sociālo partneru iezīmēto potenciālu uzlabojumiem plānā un sabalansējot to ar nepieciešamību drīzumā apstiprināt rīcības plānu un uzsākt pasākumu īstenošanu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš piedāvāja: “Nākamās nedēļas laikā aicinu ministrijas konsultēties ar sadarbības un sociālajiem partneriem, bet pēc 2023. gada budžeta pieņemšanas plānoju diskutējamos jautājumus pārrunāt ar ministriem. Valdības rīcības plānu valdībā plānots apstiprināt aprīļa sākumā.” Sociālie partneri atbalstīja šādu piedāvājumu.
Sēdes lielākā daļa tika veltīta valsts budžeta jautājumiem. Prezentējot valsts budžeta sadalījumu un prioritātes, finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka budžeta projekts apliecina valdības apņemšanos izprast problēmas, sakārtot procesus un tādējādi patiešām panākt valdības deklarācijas virsmērķi – ekonomikas transformāciju. Sociālo partneru pārstāvji atzinīgi novērtēja budžetā paredzēto elastības principu, budžeta deficīta samazinājumu un paredzēto budžeta sadalījumu pa nozarēm. Vienlaikus pievērsa uzmanību jomām, kur vēl ir potenciāls uzlabojumiem.
Kā norādīja Ministru prezidents, lai uzlabotu situāciju gan veselības aprūpes jomā, gan izglītības nozarē, gan citur, ir jāsakārto sistēma. “Mums ir svarīgi atrast veidu, kā plānveidā paaugstināt veselības aprūpei pieejamo publisko finansējumu, vienlaikus nesamazinot valsts iespējas aizņemties. Aicinu meklēt veidus, kā sistemātiski panākt ekonomikas transformāciju un kā risināt situāciju ilgtermiņā soli pa solim,” uzsvēra K. Kariņš.
