Valdība otrdien, 20.februārī, pieņēma Paliatīvās aprūpes noteikumus, kas nosaka kārtību paliatīvās aprūpes organizēšanai, saņemšanai un finansēšanai, lai nodrošinātu jauna pakalpojuma – paliatīvā aprūpe pacienta dzīvesvietā ieviešanu.
Ņemot vērā pacienta un tuvinieku vajadzības, paliatīvā aprūpe pacienta dzīvesvietā ir jauns valsts apmaksāts veselības aprūpes pakalpojums, kas tika sākts šā gada sākumā, turpinot sekmīgi īstenoto pilotprojektu, kas pakalpojumu iedzīvotājiem nodrošināja Dienvidkurzemē. Paliatīvā aprūpe ir tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, tās mērķis ir novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas un sniegt atbalstu pacienta ģimenei.
"Jaunu pakalpojumu ieviešana, vispirms īstenojot pilotprojektus, ir ļoti laba prakse. Viesojoties Dienvidkurzemē, pārliecinājos cik svarīgi gan pacientiem, gan viņu tuviniekiem, gan arī veselības pakalpojuma sniedzējiem ir paliatīvās aprūpes pakalpojuma pieejamība dzīvesvietā. Mums ir jāciena pacienta izvēli būt mājās, tādēļ esmu gandarīts, ka šodien valdībā mēs speram soli tādas veselības aprūpes virzienā, kuras centrā ir cilvēks. Esam apstiprinājuši kārtību un visā Latvijā būs nodrošinātas īpaši apmācīta speciālistu komanda: ārsti, ārstu palīgi, medmāsas, sociālais darbinieks, kā arī psiholoģiskā atbalsta sniedzēji - psihologs vai kapelāns, lai būtu atbalsts gan pacientam, gan viņa tuvākajiem līdzcilvēkiem,” paliatīvās aprūpes pakalpojuma mājās nozīmi akcentē arī veselības ministrs Hosams Abu Meri. "Ceru, ka tikpat veiksmīgi noritēs pilotprojekta – integrētā aprūpe sociālajos aprūpes centros – īstenošana."
Paliatīvā aprūpe mājās jeb paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums ietver gan veselības, gan sociālo komponenti, tādējādi pakalpojums pacientam un ģimenei tiek nodrošināts koordinētā un integrētā veidā. Tas ietver:
- pakalpojuma organizēšanas koordinatora diennakts atbalstu, tajā skaitā par nepieciešamajiem dokumentiem;
- pacienta vajadzību izvērtēšanu un sociālās aprūpes un terapijas (ārstniecības) plāna sastādīšanu, īstenošanu un aktualizēšanu;
- ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu pieejamību diennakts režīmā konsultācijām pacientam un tuviniekiem;
- pacienta transportēšanu uz ārstniecības iestādi un atpakaļ uz mājām;
- tehniskos palīglīdzekļus, tai skaitā piegādi un apmācību, kā arī to nomaiņu;
- psihosociālo rehabilitāciju pacientam un tuviniekiem, kas dzīvo kopā ar pacientu;
- sociālo aprūpi.
Lai uzsāktu pakalpojumu, iepriekš paliatīvās aprūpes jēdziens ietverts Ārstniecības likumā, kā arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Ministru kabineta noteikumi bija jāpieņem, lai noteiktu paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību. Kopējais pieejamais finansējums Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas budžetos paliatīvo pakalpojumu nodrošināšanai 2024.gadā ir 16,2 miljoni eiro.
Paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidē piedalījās pārstāvji no Labklājības ministrijas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, SIA “Magnum Social&Medical Care”, Latvijas Ārstu biedrības, Saldus medicīnas centra, Kuldīgas slimnīcas, Latvijas Reto slimību alianses u.c. Noteikumu izstrādes laikā īstenota sabiedriskā apspriešana.
Jau ziņots, ka pakalpojuma sniedzēju atlasi organizēja Nacionālais veselības dienests. Kā pieteikties vai pieteikt tuvinieku paliatīvai aprūpei mājās, plašāk šeit: Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumi pacienta dzīvesvietā | Nacionālais veselības dienests (vmnvd.gov.lv).
Turpinot attīstīt integrētus veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus, Veselības ministrija un Labklājības ministrija kopš pagājušā gada īsteno pilotprojektu arī sociālās aprūpes centros, nodrošinot sociālās aprūpes centru iemītniekiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību un aprūpi. Plānots, ka visā valstī pakalpojumu sociālās aprūpes centros varētu nodrošināt no 2026.gada.
