Šonedēļ Eiropas Savienības (ES) vēstnieki apstiprināja ar Eiropas Parlamentu panākto gala vienošanos par priekšlikumu direktīvai, ar kuru tiks modernizēti spēkā esošie noteikumi par audiovizuālo mediju pakalpojumu regulējums visā Eiropā.
Līdz ar to noslēdzies divu gadu darbs pie direktīvas 2010/13/ES par to, lai koordinētu dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (AVMP direktīva). Priekšlikumu pārskatīt AVMS direktīvu Komisija iesniedza 2016. gadā pēc visaptveroša novērtējuma, kā arī pēc aktīviem dalībvalstu, tostarp Latvijas, aicinājumiem pielāgot direktīvu atbilstoši 21. gadsimta tehnoloģiju un ģeopolitiskiem izaicinājumiem.
„Esam gandarīti, ka direktīvā izdevās iestrādāt vairākus Latvijai un plašākam Baltijas reģionam būtiskus noteikumus. Tie vairos kultūras daudzveidību un stiprinās mediju telpu, lai ierobežotu naida runu un veicinātu medijpratību, kā arī citas prasmes, zināšanas un izpratni. Ieviešot izmaiņas praksē, tās ļaus efektīvāk un daudz drošāk izmantot plašsaziņas līdzekļus,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.
Nav noslēpums, ka pēdējos gados visas ES dalībvalstis saskaras ar realitāti, ka ar plašsaziņas līdzekļi vairs ne tikai informē, izglīto un izklaidē. Šobrīd medijus izmanto arī kā instrumentus, lai, manipulējot ar sabiedrības viedokli, panāktu slēptus politiskus mērķus, kuru nodoms ir vājināt Eiropas vienotību un sociālo kohēziju dalībvalstīs.
Ar jauniem noteikumiem:
lietotāji saņems vienādu aizsardzību neatkarīgi no tā, vai viņi skatās saturu televīzijas apraidē vai izmanto audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma. Turklāt nepilngadīgo un visu lietotāju aizsardzība pret vardarbīgu vai kaitīgu saturu, kā arī naida runu tiks uzlabota, ieviešot skaidru video koplietošanas platformu atbildību; palielinās kultūras daudzveidību, paredzot pienākumu nodrošināt, ka filmu piedāvājums katalogos satur vismaz 30% Eiropā radītus darbus un tiem tiek nodrošināta atbilstoša redzamība; veicinās mediju īpašnieku caurskatāmību, norādot, ka dalībvalstīm ir tiesības pieņemt tādus tiesību aktus, kas padara pieejamu informāciju attiecībā uz īpašumtiesību struktūru, tostarp informāciju par patiesajiem labuma guvējiem; uzlabos sadarbību starp dalībvalstu audiovizuālo mediju regulatoru iestādēm. Tāpat nacionāliem regulatoriem būs ciešāk jāsadarbojas un jāinformē mērķa valsts iestādes par apraidītāja nodomu sniegt pakalpojumus, kas pilnībā vai galvenokārt vērsti uz attiecīgās dalībvalsts auditoriju; nodrošinās mediju regulatoru neatkarību no politiskām vai ekonomiskām interesēm; pilnveidos retranslācijas ierobežošanas procedūras un pamatus, paredzot trīs procedūras, kuras jāpiemēro atkarībā no pārkāpuma smaguma. Paredzēta jauna ārkārtas procedūra attiecībā uz gadījumiem, ja tiek radīts nopietns un būtisks apdraudējums sabiedrības drošībai, tostarp valsts drošībai; vēl vairāk stiprinās medijpratību, nosakot dalībvalstu, Komisijas un pakalpojumu sniedzēju kopīgo atbildību visu vecumu iedzīvotāju grupām nodrošināt efektīvus medijpratības pasākumus un instrumentus, kas paaugstina lietotāju izpratni par šiem pasākumiem un veicina iedzīvotāju spēju kritiski novērtēt mediju saturu.Nākamie soļi: Tagad, kad ES vēstnieki Padomes vārdā apstiprināja panākto vienošanos, Eiropas Parlaments virzīs šo direktīvu uz balsojumu, lai to pieņemtu vienā lasījumā, un pēc tam Padome to pieņems ES ministru Padomes līmenī.
Direktīva stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī un dalībvalstīm 21 mēnešu laikā būs jātransponē to valsts tiesību aktos.
Ginta Bormane
Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
67330202, 28684896
Ginta.Bormane@km.gov.lv