Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Katra vecāka pienākums atbilstoši savām iespējām ir rūpēties par bērnu, aizsargājot gan bērna mantiskās, gan personiskās intereses. Valsts turpmāk nesaudzēs tos vecākus, kuru mantiskais stāvoklis nekādā ziņā nav šķērslis pienācīgi rūpēties par saviem bērniem, taču kuri prettiesiski nepilda šo savu pienākumu, uzliekot atbildību uz valsts pleciem. Izmaiņas Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā skars tos uzturlīdzekļu nemaksātājus, kuri slēpj ienākumus vai kā citādi izvairās maksāt naudu, kas domāta pašu bērnu uzturēšanai. Likuma grozījumi ļaus valsts naudu labāk izmantot galvenajam mērķim – palīdzēt tiem, kuri patiešām nespēj uzturēt savus bērnus”.
Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (turpmāk – Fonda administrācijas) datiem šobrīd kopējais parāda apmērs valstij pārsniedz 345 miljonus eiro. Izmaiņas paredz piemērot parādniekiem šobrīd noteiktos ierobežojumus arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa izbeigta, bet parādniekam uzkrāts parāds, ja parādnieks neturpina to segt, t.i.:
- informācija par parādnieku pieejama portālā latvija.gov.lv;
- transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegums;
- šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana.
Tāpat Fonda administrācijai būs tiesības bez maksas saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem gan par visām Fonda parādnieku uzņemtajām saistībām, kuras tiek pildītas, gan arī par kavētajām saistībām. Tā noskaidrojot, vai parādniekam ir bijuši līdzekļi, kurus viņš izvēlējies novirzīt, piemēram, auto līzingam, nevis bērna uzturlīdzekļiem. Šādā gadījumā Fonda administrācija, konstatējot pazīmes, kas varētu norādīt uz parādnieku ļaunprātīgu uzturlīdzekļu nemaksāšanu, vērstos kompetentās iestādēs ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par izvairīšanos no bērna uzturēšanas.
Tāpat plānots noteikt aizliegumu parādniekiem cedēt savus prasījumus, nododot prasījuma tiesību, un secīgi no tā izrietošo tiesību saņemt naudas līdzekļus, citai persona.
Nereti Fonda parādnieki saņemot naudu, kas viņam pienākas, piemēram, kā apdrošināšanas atlīdzība, to pārvirza citam saņēmējam, lai izvairītos no uzturlīdzekļu parāda segšanas. Turpmāk grozījumi likumā liegs to darīt.
Plānots, ka izmaiņas likumā stāsies spēkā 2023. gada 1.aprīlī. Likumprojekts pieejams Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
