Ceturtdien, 14. decembrī, Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Jens Frolihs Holte (Jens Frølich Holte) parakstīja saprašanās memorandus par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2014. – 2021. gadā. Tas paredz, ka Latvijai būs pieejams finansējums 102,1 miljona eiro apmērā, kas, rēķinot par abiem instrumentiem kopā, ir par 29,15 miljoniem eiro jeb 40 procentiem vairāk nekā iepriekšējā periodā.
“Ar memorandu parakstīšanu sākas jauns, iedvesmojošs posms, kurā turpināt veiksmīgo sadarbību ar Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm un Latviju. Varam lepoties ar iepriekšējā finanšu periodā sasniegto, taču šajā plānojam vēl spēcīgāk atbalstīt jomas, kur redzam iespējas veidot būtiskas pārmaiņas cilvēku dzīvē,” norāda Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Latvijas jaunajā finanšu instrumentu periodā plāno atbalstīt iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība, zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība, uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu periodā finansējums būs pieejams arī NVO atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un pienācīga darba veicināšanai.
Latvijā jaunajā periodā atbalsts tiks sniegts šādu programmu ietvaros:
Pētniecība un izglītība (14,5 miljoni eiro); Reģionu attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība (10 miljoni eiro); Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana (15 miljoni eiro); Pilsoniska sabiedrība (8,5 miljoni eiro); Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU (12,5 miljoni eiro); Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide (14 miljoni eiro); Korekcijas dienesti (13 miljoni eiro); Divpusējās sadarbības fonds (2,442 miljoni eiro); Sociālais dialogs – pienācīgs darbs (0,5 miljoni eiro).
Pēc saprašanās memorandu parakstīšanas atbildīgajām nozaru ministrijām, sadarbojoties ar nozaru partneriem un donorvalstu programmu partneriem, 6 mēnešu laikā jāizstrādā programmu koncepcijas – saturiskie dokumenti, uz kuru pamata donorvalstis nākamo 6 mēnešu laikā izstrādās attiecīgās programmas līgumu, kas tiks divpusēji parakstīts starp Latvijas un donorvalstu pārstāvjiem, formāli uzsākot programmu ieviešanas posmu.
Par saprašanās memoranda parakstīšanas vietu izvēlēta Raiņa un Aspazijas māja. Tas ir unikāls 19. gadsimta vēsturiskās apbūves piemineklis Rīgas centrā. Gan divstāvu nams ielas malā, gan sētas māja un nelielais iekšpagalms veido savdabīgu kultūrvēsturisku ansambli. Šis ir viens no unikālajiem kultūras objektiem, kas tika atjaunots ar EEZ finansiālo atbalstu un durvis vēra pērn. Pēc 90 gadiem Raiņa un Aspazijas vēlme par bibliotēkas un memoriālo telpu pieejamību sabiedrībai tika realizēta.
Projekta ietvaros tika atjaunota ne tikai Raiņa un Aspazija māja Rīgā, bet arī Raiņa muzejs “Tadenava” un Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā. Projektā EEZ līdzfinansējums bija 2 177 989 eiro, bet valsts budžeta līdzfinansējums – 384 351 eiro.
EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu finansējums, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildu ārvalstu finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.
Informāciju sagatavoja:
Lauma Silakaktiņa
Finanšu ministrija
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tel.: 67095656
E-pasts: lauma.silakaktina@fm.gov.lv