Lai sekmētu iespējas pakāpeniski mazināt drošības pasākumus un padarītu efektīvāku Covid-19 epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, šodien, 16. februārī, valdība konceptuāli atbalstīja Veselības ministrijas priekšlikumus Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām.
Uzlabotā testēšanas politika būs vērsta uz plašu, mērķtiecīgu un regulāru sabiedrības skrīnēšanu, nodrošinot agrīnu infekcijas slimības gadījumu atklāšanu un savlaicīgu izplatības ierobežošanu. Šāda pieeja palielinātu iespējas pakāpeniski mazināt ierobežojošos pasākumus un paplašināt pakalpojumu pieejamību, vienlaikus kontrolējot vīrusa izplatību.
Plānots ieviest regulāru tautsaimniecībā nodarbināto testēšanu, tajās jomās, kur ikdienā ir saskarsme ar lielu cilvēku skaitu - piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas jomā nodarbinātie, skaistumkopšanas nozares darbinieki, tirdzniecībā nodarbinātie un citas grupas.
Lai īstenotu regulāru un plašu sabiedrības skrīnēšanu, plānots turpināt uzlabot testēšanas pieejamību visā Latvijā un, papildu jau esošajiem Covid-19 analīžu nodošanas punktiem, paplašināt izbraukuma testēšanu un ģimenes ārstu iesaisti. Covid-19 testus plašāk varēs nodot arī brīvdienās.
Tāpat līdz ar jaunu Covid-19 celmu parādīšanos, plānots palielināt sekvencēšanas apjomus, kas ļauj pastāvīgi sekot līdzi vīrusa mainīgumam jeb mutāciju noteikšanai. Tas ir būtisks solis, lai laicīgi atklātu un kavētu jaunu vīrusa paveidu izplatīšanos sabiedrībā.
Visbeidzot epidemioloģiskās uzraudzības sistēmā ļoti svarīga ir ātra un ērta informācijas apmaiņa un pieejamība. Situācijas padziļināta analīze, ko veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), ietver liela apjoma informācijas un datu apstrādi. Plānots veidot mehānismu, kas uzlabotu informācijas apriti starp iestādēm, paplašinot SPKC iespējas piekļūt epidemioloģiskajai izmeklēšanai nepieciešamajai informācijai.
Lai īstenotu plānotos uzlabojumus Covid-19 testēšanas politikā, Veselības ministrijai 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 83 miljoni eiro.
