Gaisa piesārņojums ir būtiskākais vides risks cilvēku veselībai Eiropas Savienībā, jo īpaši pilsētu iedzīvotājiem. Pilsētās galvenais putekļu (kvēpu un cieto daļiņu) avots ir transports.
No transportlīdzekļu izplūdes gāzēm gaisā nokļūst arī citas kaitīgās vielas, tostarp tādas, kas veicina klimata pārmaiņas. Līdztekus gaisa piesārņojuma ietekmei uz cilvēku veselību un klimatu, tas var negatīvi ietekmēt arī tautsaimniecības attīstību, palielinot izdevumus veselības aprūpei un mazinot produktivitāti zaudētu darbdienu rezultātā.
Nolūkā ierobežot gaisa piesārņojumu, jo īpaši pilsētās, vienlaikus sekmējot atjaunojamo energoresursu patēriņu, Ministru kabineta 10. decembra sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr.332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu”, pastiprinot degvielas kvalitātes kontroles, vienādojot minimālās biodegvielas piejaukuma prasības visās Baltijas valstīs, kā arī ieviešot jaunas degvielas uzpildes iekārtu un to pistoļu marķēšanas prasības. Vienlaikus līdz ar grozījumiem tiek noteiktas jaunas funkcijas Būvniecības valsts kontroles birojam un Patērētāju tiesību aizsardzības centram attiecībā uz noteikumos ietverto nosacījumu uzraudzību, tajā skaitā uzpildes stacijās izvietojamo marķējumu un degvielas kvalitātes uzraudzību. Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā 2020. gada 1.janvārī.
Degvielas kvalitātes kontroles pastiprināšana
Līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikts, ka ikgadējo degvielas kvalitātes monitoringu turpmāk veiks Būvniecības valsts kontroles birojs. Būvniecības valsts kontroles birojam ikgadējā degvielas kvalitātes monitoringa ietvaros būs jānodrošina, ka katru gadu no degvielas tirdzniecības vietām tiek ievākti vairāki simti degvielas paraugu un jānodrošina, ka tie tiek testēti kādā no akreditētām laboratorijām. Savukārt degvielas uzpildes iekārtu un uzpildes pistoļu marķēšanas prasību uzraudzību turpmāk veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Baltijas valstu par enerģētiku atbildīgās ministrijas ir vienisprātis, ka nākotnē uzmanība varētu tikt pievērsta degvielas kvalitātes prasību vienādošanai. Igaunijā degvielas kvalitātei ir izvirzītas stingrākas prasības nekā Latvijā un Lietuvā. Latvija un Lietuva ir noteikusi minimālās prasības degvielas kvalitātei saskaņā ar ES direktīvu par benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, savukārt Igaunijā tās ir noteiktas atbilstoši ES standartu prasībām - EN 228 (benzīns) un EN 590 (dīzeļdegviela).
Minimālās biodegvielas piejaukuma prasības
Tāpat līdz ar grozījumiem no nākamā gada Latvijā minimālais biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielai tiek palielināts no 5% uz 7% un 95. markas benzīnam no 5% uz 10%. Atgādinām, ka 95. markas benzīnam biodegviela tiek piejaukta visu gadu, taču dīzeļdegvielai biodegviela tiek piejaukta tikai siltajos mēnešos – laikā posmā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim.
Līdz ar to 2020. gada visās Baltijas valstīs tiek vienādotas minimālās biodegvielas piejaukuma prasības. Ņemot vērā atsevišķu Baltijas valstu tirgus lielumu, minimālo prasību vienādošana atvieglos degvielas piegādātāju darbu, jo turpmāk katras valsts degvielas mazumtirgotājiem nebūs jāpiegādā degviela ar atšķirīgu biodegvielas piejaukumu. Igaunijā 2019. gadā degvielas tirgotājiem ir pienākums nodrošināt 6,4% biodegvielas īpatsvaru realizētajā degvielā, savukārt 2020. gadā tam jābūt 10%. Lietuvā 2019. gadā dīzeļdegvielu atļauts realizēt tikai, ja tās saturā vismaz 6,5-7% no kopējā maisījuma tilpuma veido biodegviela, savukārt 95. markas benzīna saturā vismaz 4,5% no kopējā maisījuma tilpuma jāveido bioetanolam, tam pieaugot līdz 9,5% 2020. gadā.
Jaunas degvielas uzpildes iekārtu un to pistoļu marķēšanas prasības
Grozījumos MK noteikumos arī noteikts, ka no nākamā gada mazumtirdzniecības degvielas uzpildes iekārtas un to pistoles tiks marķētas tāpat kā citās ES valstīs. Ja benzīnā bioetanols tiek piejaukts robežās no 5 - 10% no kopējā maisījuma tilpuma, to jāapzīmē ar marķējumu E10, ja līdz 5% - tad ar marķējumu E5; savukārt dīzeļdegvielas ar biodegvielas piejaukumu līdz 7% marķējumam jābūt B7. Jāuzsver, ka jau šobrīd atsevišķās degvielas uzpildes stacijās šāda veida marķējums tiek izmantots. Tāpat jānorāda, ka MK noteikumos iekļauta atkāpe, ka bioetanola saturs 95. markas benzīnā gada sākumā var būt zemāks kā 9,5-10%, kas nepieciešams, lai mazumtirdzniecības vietās nebūtu jāveic degvielas uzglabāšanas tvertņu pārsūknēšana pirms 2020. gada 1. janvāra.
Lai palīdzētu patērētājiem izvēlēties saviem transportlīdzekļiem atbilstošāko degvielu, Eiropas Savienība tiek ieviestas jaunas marķēšanas prasības degvielas uzpildes stacijām un transportlīdzekļiem, kas ražoti pēc 2018. gada oktobra. Informācija par transportlīdzekļa saderību ar degvielu obligāti ir jānorāda uz transportlīdzekļa degvielas uzpildes tvertnes vāciņa vai tiešā tā tuvumā, kā arī transportlīdzekļa rokasgrāmatā. Līdzīgi marķējumi jānorāda arī uz degvielas uzpildes sūkņa un tā uzpildes pistoles.
Eiropas Autoražotāju asociācijas publicētā informācija liecina, ka transportlīdzekļa pielāgotība E10 benzīna izmantošanai ir atkarīga no konkrētā transportlīdzekļa motora tipa, nevis transportlīdzekļa ražošanas gada. Aicinām transportlīdzekļu īpašniekus pārbaudīt, vai to automašīnas ir paredzētas E10 degvielas izmantošanai. To iespējams izdarīt Eiropas Autoražotāju asociācijas tīmekļa vietnē (saite), vai pārbaudot transportlīdzekļa rokasgrāmatu, vai sazinoties ar oficiālo auto izplatītāju. Transportlīdzekļos, kuru motori nav paredzēti 95. markas benzīna ar 10% bioetanola piejaukumu (95E10) izmantošanai, ieteicams izmantot 98. markas benzīnu (98E5), kurā etanola saturs ir līdz 5% no kopējā maisījuma tilpuma.
Tāpat aicinām iedzīvotājus, kuri izmanto kādu dārza un meža tehniku, kas darbināma ar benzīnu, izvērtēt, vai tā ir paredzēta E10 degvielas izmantošanai; informācijai jābūt norādītai attiecīgās tehnikas rokasgrāmatā / instrukcijā. Ja informācija par tās pielāgotību E10 benzīnam nav pieejama, ieteicams sazināties ar oficiālo tehnikas izplatītāju. Dārza un meža tehnikai, kas nav pielāgota E10 benzīna izmantošanai, var izmantot 98. markas benzīnu, kam bioetanola piejaukums ir līdz 5% no maisījuma kopējā tilpuma, vai šādai tehnikai speciāli paredzēto alkilāta benzīnu. Savukārt dīzeļdegvielu ar taukskābju metilestera jeb FAME saturu līdz 7% var izmantot visa veida motoros.
Kā zināms, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. NEKP 2030 iezīmē dažādus pasākumus, kas vērsti uz energoefektivitātes uzlabošanu, atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvara palielināšanu, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu un gaisa piesārņojuma samazināšanu, tajā skaitā arī transporta sektorā.
Transporta sektora nākotnē daudz lielāka uzmanība jāpievērš pasākumiem, kas kopumā samazinātu transportlīdzekļu lietojumu, tādējādi samazinot kopējo naftas produktu patēriņu, ko lielā mērā varētu veicināt mobilitātes paradumu maiņa, kā rezultātā iedzīvotāji izvēlētos videi draudzīgākus pārvietošanās veidus, piemēram, sabiedrisko transportu, velosipēdu, u.c. Vienlaikus jāapzinās, ka tuvākajā nākotnē transportā joprojām salīdzinoši daudz tiks izmantotas tradicionālās degvielas, tāpēc ir būtiski uzraudzīt, vai degvielas kvalitātes tehniskās specifikācijas ir ievērotas, lai nodrošinātu optimālu un efektīvu transportlīdzekļu dzinēju darbību.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv
67013193