Trešdien, 26. aprīlī, valdība ārkārtas sēdē nolēma papildus piešķirt vēl gandrīz 4,2 milj. eiro izglītības jomai, kas ļaus no 2023. gada 1. septembra paaugstināt atalgojumu visiem pedagogiem, kā arī palielināt valsts mērķdotācijas apmēru vienam skolēnam. Līdz ar to valdība ir pilnībā izpildījusi visas pedagogu arodbiedrības streika pieteikuma prasības par pedagogu zemākās darba algas likme palielināšanu un darba slodzes sabalansēšanu visiem pedagogiem.
Izglītības un zinātnes ministrija ir gandarīta, ka valdība radusi iespēju palielināt finansējumu pedagogu atalgojumam, kas ļauj īstenot ministrijas un valdības kopumā izvirzītās prioritātes - kvalitatīvas izglītības nodrošināšana ikvienam skolēnam ikvienā Latvijas skolā, kas cieši saistīta ar pedagoga atalgojuma un pedagoga profesijas prestiža celšanu. Protams, priekšā vēl daudz darāmā gan saistībā ar pašvaldību skolu tīkla sakārtošanu, gan mācību materiālu izstrādi, gan skolotāju izglītības programmām un kvalitatīvu pedagogu nodrošināšanu skolām, kas paveicams, kopīgi strādājot visām iesaistītajām pusēm.
Lai visiem pedagoga amatiem būtu skaidri pārskatāma un saprotama pedagoga darba slodze un zemākā mēneša darba algas likme, šodien valdībā precizēti 21. aprīlī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi". Tāpat grozījumi paredz, ka finansējums zemākā atalgojuma palielināšanai augstākās izglītības pedagogiem 2023.gada septembrim - decembrim tiks nodrošināts, pārdalot IZM budžeta pozīcijas, kas nav saistītas ar augstākās izglītības jomu.
Savukārt precizējumi 2022. gada 21. jūnija MK noteikumos Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" paredz celt mērķdotācijas apmēru vienam skolēnam vispārējās pamata 1.-6., 7.-9. klasēs un vispārējās vidējās izglītības programmās 10.-12.klasēs, kā arī nodrošina atalgojuma pieaugumu visiem pedagogiem, ne tikai tiem, kuri šobrīd saņem zemāko likmi.
Svarīgi atgādināt, ka 2023.gada valsts budžetā tika iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi - papildus piešķirtie 45,5 milj. eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 milj. eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022. gada 1. septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai. Papildus tam valdība lēma par 61,6 milj. eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi, un šī summa pašvaldībām tika sadalīta jau no 2023. gada 1. janvāra, ļaujot uzsākt pedagogu darba slodzes sabalansēšanu. 21. aprīļa valdības ārkārtas sēdē papildus tika piešķirti 9 milj. eiro pedagogu zemākās darba samaksas palielināšanai. Savukārt šodienas, 26. aprīļa, valdības ārkārtas sēdē papildus piešķirti vēl 4,2 milj. eiro, kas ļaus no 2023. gada 1. septembra paaugstināt atalgojumu visiem pedagogiem, kā arī palielināt valsts mērķdotācijas apmēru vienam skolēnam.
Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka izglītības iestādes ietvaros ir būtiski nodrošināt pedagogam pilnas slodzes darbu un konkurētspējīgu atalgojumu, un šī mērķa sasniegšanai nepieciešams veidot reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstošu izglītības iestāžu tīklu, ņemot vērā kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, piemēram, minimālais izglītojamo skaits 7.-9.klasē un 10.-12.klasē, maksimālais attālums starp izglītības iestādēm, izglītojamo blīvums pašvaldībā, skolēnu īpatsvars ar augstiem un zemiem sasniegumiem centralizētajos eksāmenos un pārējos eksāmenos, kā arī obligāto centralizēto eksāmenu indekss.
Tāpat svarīgi atgādināt, ka valdība nosaka pedagoga zemākā atalgojuma līmeni, par kuru mazāk darba devējs – pašvaldība – pedagogam nedrīkst maksāt. Valsts nenosaka konkrētu algu līmeni skolās, tā ir pašvaldības kompetence. 2022. gada 1.septembī stājās spēkā jaunais izglītības iestāžu finansēšanas modelis – “skolēns pašvaldībā”, kas skolu dibinātāju – pašvaldību rokās nodod iespēju un atbildību izlemt - kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem attīstīt un kā veidot optimālu, konkurētspējīgu skolotāja atalgojumu.
