Valsts kancelejas pasūtītās Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptaujas rezultāti rāda, ka 2024. gada nogalē iedzīvotāju paustais atbalsts Ukrainai un ticība tās uzvarai pieaugusi. Trīs no pieciem Latvijas iedzīvotājiem (61,7 %) ir gatavi atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai, un vairāk nekā puse aptaujāto (51,5 %) tic, ka Ukraina var uzvarēt. Kopš septembra par nepilniem 9% samazinājies arī nogurums no ar karu saistītām ziņām (38 %).
61,7 % Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka atbalstīs Ukrainu, līdz tās uzvarai karā pret Krieviju. Salīdzinājumam šādu gatavību 2024. gada jūnijā pauda 50,7 %, savukārt septembrī 53,8 % iedzīvotāju – atbalstītāju īpatsvars kopš jūnija pieaudzis par 11%.
Rezultāti liecina, ka 64,2 % Latvijas iedzīvotāju grib Ukrainas uzvaru karā pret Krieviju. 2024. gada jūnijā Ukrainas uzvaru vēlējās 59,2 % un septembrī 60,6 %. Kopš jūnija novērojams kāpums par gandrīz 5 %.
Audzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri piekrīt, ka Ukraina var uzvarēt karā. Ja pērn jūnijā tie bija 47,7 % un septembrī 48,9 % respondentu, tad gada nogalē pārliecināti par Ukrainas spējām uzvarēt bija vairāk nekā puse aptaujāto (51,5%).
Būtiski pieaudzis arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri piekrīt, ka, palīdzot Ukrainai, mēs sargājam no kara Latviju. Jaunākie dati liecina, ka tam piekrīt 64,2 % aptaujāto. Pērn jūnijā šim apgalvojumam piekrita 51,7 %, bet septembrī 53,3%. Kopš jūnija pārliecība par palīdzības Ukrainai lomu Latvijas drošībā augusi par 12,5%.
Kopš pērnā jūnija, kad šim apgalvojumam piekrita 50 % aptaujāto, par 10,3 % audzis to cilvēku skaits, kuri piekrīt, ka, sniedzot palīdzību Ukrainai, palīdzam sargāt no kara Eiropas Savienību (ES). Tam 2024. gada nogalē piekrita 60,3 % aptaujāto.
Lielāks atbalsts novērojams arī Ukrainas uzņemšanai ES. Šobrīd to atbalsta 48,3 % aptaujāto, salīdzinot ar 2024. gada jūniju, kad Ukrainas uzņemšanu ES atbalstīja 44,4 % iedzīvotāju.
2024. gada nogalē 48,2 % iedzīvotāju atzinuši, ka būtu ar mieru pieciest cenu kāpumu, lai apstādinātu karu Ukrainā. Jūnijā cenu kāpumu bija gatavi pieciest 37,9 % un septembrī vēl mazāk – 36,2 % iedzīvotāju.
Par spīti tam, ka pēc mazāk nekā mēneša, 24. februārī, apritēs jau 3 gadi kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, aptaujas dati liecina, ka mazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir noguruši no ziņām par Krievijas karu Ukrainā un nevēlas neko par to zināt. Jūnijā nogurumu pauda 40,9 %, septembrī 46,9 %, savukārt gada nogalē 38 % jeb gandrīz par 9 % mazāk iedzīvotāju. Turklāt, atbildot uz jautājumu, kuras šobrīd ir viņus visvairāk interesējošās tēmas, visvairāk respondentu jeb 37,9 % norādījuši, ka interesējas tieši par Krievijas karu Ukrainā.
Aptauju Valsts kancelejas uzdevumā interneta vidē (CAWI) veica “Berg Research” no 2024. gada 15. oktobra līdz 24. novembrim, un tajā piedalījās 1009 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Ar detalizētākiem pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties Valsts kancelejas datubāzē.
Kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka pilna apmēra agresijas karu pret Ukrainu, Latvijas valdība, sabiedrība un nevalstiskās organizācijas Ukrainai ir sniegušas militāru palīdzību vismaz 524 miljonu eiro apmērā, humāno palīdzību un atbalstu Ukrainas valdībai vismaz 71 miljona eiro apmērā, ieguldījušas vismaz 234 miljonus eiro palīdzībā kara bēgļiem un vismaz 12 miljonus Ukrainas attīstībā.
Latvijā kopš 2022. gada 24. februāra no Ukrainas ieradušies 46 994 civiliedzīvotāji, no kuriem pašlaik Latvijā uzturas 32 304.
