16. augustā Ministru kabineta sēdē pieņemts Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2022. – 2023. gadam.
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu.
Apstiprinātajā plānā iekļauts situācijas raksturojums, uzskaitīti Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori, mērķi un rīcības virzieni, kā arī sniegts ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu, tomēr visplašākā plāna sadaļa aptver Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības pasākumu ieceres, kas paveicamas 2022. un 2023. gadā.
Plāna īstenošanas laikā 2022. gadā turpināts darbs pie XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanas, ņemot vērā Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150 gadi. Plānā nosaukti konkrēti pasākumi un aktivitātes, kas tiks īstenotas divu gadu laikā, lai nostiprinātu formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai, nodrošinātu māksliniecisko kolektīvu darbību, repertuāra sagatavošanu un apgūšanu, kā arī lai sagatavotu un īstenotu XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkus. Nākamie Dziesmu un deju svētki norisināsies 2023. gada vasarā.
Paralēli plānota kārtējo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku starpsvētku pasākumu sagatavošana un aptvertas starptautiskās sadarbības ieceres, jo īpaši sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju Baltijā.
Līdz ar jaunā plāna apstiprināšanu par atbildīgo institūciju tiek noteikta Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, kas koordinēs un pārraudzīs plāna īstenošanu. Katru gadu līdz 30. septembrim plāna izpildē iesaistītajām institūcijām jāiesniedz informācija par plāna izpildi Dziesmu un deju svētku padomei, savukārt padome un kultūras ministrs būs atbildīgi par informatīvā ziņojuma sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetam saistībā ar plāna īstenošanas gaitu.
