Trauksmes celšanas likums nosaka, kā ziņot par darba vietā pamanītu sabiedrības interešu pārkāpumu, kā arī aizsargā personas, kas cēlušas trauksmi. Lai būtu skaidra iesaistīto personu atbildība un nepieciešamības gadījumā sankcijas tiešām tiktu piemērotas, Valsts kanceleja ir izstrādājusi papildinājumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, kas tika izsludināti 21. martā valsts sekretāru sanāksmē.
Trauksmes celšanas likums Latvijā stāsies spēkā no 2019. gada 1. maija, un tā mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu mehānismu, kā informēt atbildīgās institūcijas par pamanītiem sabiedrības interešu pārkāpumiem.
Pārkāpumam jābūt konstatētam, fiziskai personai veicot darba pienākumus, dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai pēc to pārtraukšanas. Trauksmi iespējams celt par korupciju, darba drošības apdraudējumu, pārtikas drošības apdraudējumu un citiem pārkāpumiem – ar nosacījumu, ka trauksmes cēlējs informāciju par iespējamo pārkāpumu uzskata par patiesu. Apzināta nepatiesu (melīgu) ziņu sniegšana nav pieļaujama. Vienlaikus likumā ietvertas arī trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas.
Lai gan trauksmes cēlēju aizsardzības garantijās iekļauts arī nosacījums, ka trauksmes cēlēju un viņa radiniekus aizliegts disciplināri vai citādi sodīt un radīt jebkādas nelabvēlīgas sekas trauksmes ziņojuma dēļ, līdz šim nav bijis regulējuma par to, kāda administratīvā atbildība iestājas personai, kas vēršas pret trauksmes cēlēju vai viņa radiniekiem. Tāpat arī vēl nav noteikts, kāds sods pienākas par apzināti nepatiesu (melīgu) ziņu sniegšanu trauksmes cēlēja ziņojumā.
Lai situāciju mainītu un likumā minētie aizliegumi un ierobežojumi nebūtu tikai formāla rakstura, 21. martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Valsts kancelejas sagatavotais likumprojekts grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Saskaņā ar šiem grozījumiem fiziskai personai vai amatpersonai, kas radīs nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem, tiks noteikts līdz 700 EUR liels naudas sods, savukārt juridiska persona par šādu pārkāpumu var saņemt līdz pat 14 000 EUR lielu naudas sodu. Persona, kas, izmantojot trauksmes celšanas ziņojumu, būs apzināti sniegusi nepatiesas ziņas, tiks sodīta ar naudas sodu apmērā līdz 700 EUR.
Vienlaikus, tuvojoties šā gada 1. maijam – dienai, kad Trauksmes celšanas likums stāsies spēkā –, notiek arī citi sagatavošanās darbi, lai brīdī, kad Trauksmes celšanas likums būs stājies spēkā, tā mehānisms būtu skaidrs gan potenciālajiem trauksmes cēlējiem, gan kompetentajām iestādēm, kas pieņems trauksmes celšanas ziņojumus, gan arī organizācijām, kurām būs jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma (ja ir vairāk nekā 50 nodarbināto).
Valsts kanceleja ir izstrādājusi labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas jomā. Šobrīd šis materiāls vēl tiek apspriests un papildināts sadarbībā ar privātā sektora pārstāvju organizācijām. Tāpat top vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanai un izskatīšanai kompetentajās institūcijās. Savukārt iedzīvotājiem jaunais likums tiks skaidrots informatīvās kampaņas laikā; vienlaikus informācija par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzības programmu būs pieejama arī tiešsaistes platformas vietnē, kur, sākot no 1. maija, būs iespējams iesniegt trauksmes celšanas ziņojumus.
Santa Jirgensone
Komunikācijas departamenta konsultante
Tālrunis: 67082922
E-pasts: santa.jirgensone@mk.gov.lv