Otrdien, 19.novembrī, valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) virzītos grozījumus Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumos Nr. 173 "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība". Grozījumu mērķis ir noteikt prioritātes valsts mērķdotāciju atbalstam tranzīta ielu uzturēšanā un būvniecībā, kas vienlaikus atbilst gan politikas veidotāju redzējumam par tranzīta ielu finansēšanas principiem un iespējām, gan pašvaldību redzējumam.
SM sadarbībā ar pašvaldībām ir izstrādājusi kritērijus valsts mērķdotāciju piešķiršanai tranzīta ielu uzturēšanai un būvniecībai, pilnveidojot šī brīža finansējuma piešķiršanas kārtību un apmēru atbilstoši aktuālajām vajadzībām un situācijai. Tāpat ir precizēti pašvaldību autoceļiem un ielām mērķdotācijas apmēra noteikšanas principi.
Ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas un lai novērstu negatīvo ietekmi, ko uz atsevišķām pašvaldībām radītu mērķdotācijas sadalījuma izmaiņas esošā finansējuma ietvaros, SM un Latvijas Pašvaldību savienība vienojās, ka 2025. gadā atstās mērķdotācijas sadalījuma procentus starp pašvaldībām 2024. gada līmenī. Tāpat noteikumu grozījumi paredz sabalansētu risinājumu finansējuma piešķiršanai Madonas un Varakļānu novada pašvaldībām, ņemot vērā, ka Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros Varakļānu novads tiek pievienots Madonas novadam.
Grozījumi paredz, ka no autoceļu fonda līdzfinansē pilsētas tranzīta ielu brauktuvju uzturēšanu šādā apmērā:
1) līdz 2027. gada 31. decembrim - 75 procentu apmērā no vidējā finansējuma, kas plānots valsts galveno vai reģionālo autoceļu ikdienas uzturēšanas finansēšanai, tām pilsētu ielām, kas ir valsts galveno vai reģionālo autoceļu sākums, turpinājums vai beigas un pa kurām atļauta kustība kravas automobiļiem un to sastāviem ar pilnu masu vairāk par 12 000 kg (jeb līdzšinējā kārtība);
2) no 2028. gada 1. janvāra - 75 procentu apmērā no vidējā finansējuma, kas plānots valsts galveno vai reģionālo autoceļu ikdienas uzturēšanas finansēšanai pilsētu tranzīta ielām, pa kurām transportlīdzekļu kopējā gada diennakts vidējā kustības intensitāte ir vismaz 1200 transportlīdzekļi diennaktī un kuras savieno valsts administratīvo teritoriju centrus vai valsts administratīvo teritoriju centrus ar citu valstu līdzvērtīgas vai augstākas nozīmes autoceļu tīklu vai divus ceļus, kas ietilpst citu valstu līdzvērtīgas vai augstākas nozīmes autoceļu tīklā.
Grozījumi precizē pilsētu tranzīta ielu būvniecības līdzfinansēšanas kritērijus un līdzfinansēšanas periodiskumu, nosakot, ka līdzekļus pilsētu tranzīta ielu būvniecībai no autoceļu fonda piešķir tām pašvaldībām, kuru īpašumā ir pilsētu tranzīta ielas, pa kurām transportlīdzekļu kopējā gada diennakts vidējā kustības intensitāte ir vismaz 1200 transportlīdzekļi diennaktī un kuras savieno valsts administratīvo teritoriju centrus vai valsts administratīvo teritoriju centrus ar citu valstu līdzvērtīgas vai augstākas nozīmes autoceļu tīklu (tostarp pa jūras ceļu) vai divus ceļus, kas ietilpst citu valstu līdzvērtīgas vai augstākas nozīmes autoceļu tīklā:
- 75 procentu apmērā no būvdarbu izmaksām pilsētu tranzīta ielu brauktuves un to elementu dilumkārtas atjaunošanai reizi 8 līdz 12 gados atkarībā no kopējās gada diennakts vidējās kustības intensitātes;
- 50 procentu apmērā no būvniecības izmaksām pilsētu tranzīta ielas vai tilta pārbūvei reizi 28 līdz 36 gados atkarībā no kopējās gada diennakts vidējās kustības intensitātes.
Gadījumā, ja valsts autoceļu apakšprogrammā pēc lēmuma pieņemšanas par līdzfinansējuma piešķiršanu tranzīta ielu būvniecībai ir vēl pieejams finansējums attiecīgajam gadam, SM izsludina papildu pieteikšanos līdzfinansējuma piešķiršanai attiecīgajā gadā tranzīta ielu būvniecībai, nosūtot vēstuli pašvaldībām, nosakot termiņu ne īsāku kā vienu mēnesi pieteikuma iesniegšanai.
