Ministru kabinets 27. jūnijā apstiprināja “Valsts pārvaldes komunikācijas koordinācijas grupas nolikumu”, kas izstrādāts, lai pilnveidotu stratēģiskās komunikācijas jautājumu koordināciju valsts pārvaldē, institucionalizējot praksē jau aprobētu sadarbības formātu.
Valsts pārvaldes komunikācijas koordinācijas grupa (turpmāk – Komunikācijas grupa) de facto darbojas jau vairāk nekā divus gadus Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadībā. Komunikācijas grupas ietvaros regulāri notiek informācijas apmaiņa ministriju un nozaru komunikācijas profesionāļu vidū, kā arī komunikācijas vēstījumu salāgošana, ņemot vērā valsts stratēģiskos naratīvus.
Komunikācijas grupa ir izveidota, lai risinātu stratēģiskās komunikācijas jautājumus ikdienā, kā arī krīzes un apdraudējuma situācijās, tostarp lai koordinētu stratēģisko komunikāciju pirms vai pēc Krīzes vadības padomes sēdes, kā arī lai sniegtu koordinētu stratēģisku atbalstu Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centram komunikācijas jautājumos.
“Valsts pārvaldes komunikācijas koordinācijas grupa ir unikāls sadarbības formāts, kas valdības centra vadībā apvieno plašu augsta līmeņa komunikatoru tīklu ar mērķi Latvijas valsts pārvaldē praksē ieviest stratēģisko komunikāciju. Sinhronizējot vēstījumus un rīcību, tas palīdz valsts pārvaldei pēc iespējas runāt vienā balsī ar prioritārajām auditorijām gan ikdienā, gan krīzes un apdraudējuma situācijās, tostarp veicinot valsts stratēģisko mērķu sasniegšanu, kā arī iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai un uzticēšanos valsts pārvaldes komunikācijai” uzver Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.
Komunikācijas grupas statusa un pilnvaru nostiprināšanu paredz arī 2023. gada 24. janvārī Ministru Kabinetā apstiprinātā “Valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koncepcija 2023.–2027. gadam”. Koncepcijas mērķis ir Krievijas īstenotā kara apstākļos veicināt Latvijas valsts pārvaldes un sabiedrības noturību pret dažādām manipulācijām, tostarp dezinformāciju un informācijas ietekmēšanas operācijām, tuvāko piecu gadu laikā stiprinot visus trīs informatīvās telpas drošības pīlārus: 1) valsts stratēģiskās komunikācijas spējas, 2) mediju vidi un 3) sabiedrības medijpratību un informācijpratību.
