Valsts pārvaldē 2024. gadā plānoti vairāki papildinājumi jēgpilnai sabiedrības līdzdalības norisei. Jauna sabiedrības līdzdalības kārtība dos plašākas iespējas publiskajā pārvaldē izmantot modernus sabiedrības līdzdalības veidus. Savukārt, iedzīvinot pilsonisko dialogu, tiks radīta iespēja biedrībām un nodibinājumiem dot kvalitatīvus padomus valdībai.
“Mūsu prasmes sarunāties un ieklausīties vienam otrā, ir atslēga tam, lai valsts pārvalde ar jēgpilnu sabiedrības iesaisti nonāktu pie rezultāta, kas vislabāk apmierina sabiedrības vajadzības. Mūsu savstarpēja sapratne vairo arī uzticēšanos. Pateicos organizācijām un cilvēkiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā un kolēģiem valsts pārvaldē, kuri veido sarunai atvērtu vidi! Sveicu Starptautiskajā nevalstisko organizāciju dienā!” Jānis Citskovskis.
Viens no nozīmīgākajiem sabiedrības līdzdalības vides jautājumiem 2024. gadā būs atrast ilgtspējīgu risinājumu, lai pilsoniskā dialoga ietvaros biedrībām un nodibinājumiem būtu vismaz tādas pašas iespējas sniegt kvalitatīvus padomus valdībai, kā tas ir valdības sociālajiem partneriem. Vienota izpratne par pilsoniskā dialoga īstenošanu praksē būs jārod gan valsts pārvaldes, gan nevalstisko organizāciju, gan politiķu vidū.
Ņemot vērā, ka nevalstiskajām organizācijām ir nepieciešami resursi, lai sabiedrības nodrošinātu interešu pārstāvību, valdība jau pagājušajā gadā apstiprināja 1,7 milj. eiro atbalstu NVO kapacitātes stiprināšanai pilsoniskā dialoga īstenošanai. Atbalsts organizācijām būs pieejams Sabiedrības integrācijas fonda un tā sadarbības partnera – biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” sagatavotā projekta ietvaros, tā īstenošanu plānots uzsākt šogad.
Resursi kapacitātes stiprināšanai paredzēti arī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darbam. Paredzēts, ka vairākus praktiskus uzdevumus kā Memoranda padomes sēžu un darba grupu NVO un valsts pārvaldei aktuālu jautājumu apspriešanai organizēšanu, saziņu ar sabiedrību turpmāk veiks NVO, ko izraudzīs konkursā līdz aprīļa beigām.
Cits būtisks jauninājums skars gan sabiedrības pārstāvjus un nevalstiskās organizācijas, gan arī valsts pārvaldes iestādes – plānots pabeigt diskusijas un virzīt apstiprināšanai valdībā jauno Sabiedrības līdzdalības kārtību, kas ļaus daudz modernāk raudzīties uz līdzdalības iespējām, , regulāra dialoga veidošanu ar sabiedrību, un nodrošināt, ka sabiedrībai līdzdalības iespējas būtu pieejamākas un ērtākas.
Jaunā kārtība būtībā nostiprina labo praksi sabiedrības līdzdalībā, kas valsts pārvaldē jau tiek īstenota, vienlaikus paredzot atvērtību arvien jauniem risinājumiem, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un sabiedrības paradumu maiņu. Jāpiebilst, ka plānotais regulējums atbilst 2023. gada 12. decembrī Eiropas Komisijas apstiprinātajam ieteikumam par pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanas un efektīvas līdzdalības veicināšanu valsts politikas veidošanas procesos.