Turpmāk gadījumos, ja darba līgums darbiniekam tiks uzteikts, pamatojoties uz to, viņš nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, kā arī tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, darba devējam nebūs jāsaņem arodbiedrības iepriekšēja piekrišana uzteikumam. Šajos gadījumos, uzsakot darba līgumu darbiniekam, kas ir arodbiedrības biedrs, darba devējam būs iepriekš jāinformē arodbiedrība un jākonsultējas ar to.
To nosaka otrdien, 22. maijā, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas izstrādāts, ņemot vērā sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas, panākto vienošanos Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā.
Grozījumi precizē piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Turpmāk gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā. Savukārt gadījumā, ja darba devējs septiņu dienu laikā neizskata sūdzību un nesniedz atbildi par pieņemto lēmumu, tad tiks uzskatīts, ka darba devējs piezīmi vai rājienu ir atcēlis.
Lai līdzsvarotu abu darba tiesisko attiecību pušu tiesības, likumprojektā ir noteiks, ka tajā gadījumā, ja darbinieks uzsaka darbu svarīga iemesla dēļ un darba devējs piekrīt tam, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, tad darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā. Savukārt tajā gadījumā, ja starp pusēm ir strīds par uzteikuma pamatu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu. Šāda prasība ceļama viena mēneša laikā no darbinieka atlaišanas dienas.
Egils Zariņš
Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists
64331829, egils.zarins@lm.gov.lv