Otrdien, 25. jūnijā, Ministru kabinetā tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu 2014. – 2021. gada perioda divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas priekšlikumu.
Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas priekšlikums “Norvēģijas un Baltijas pētniecības tīkls. Kritiskā infrastruktūra*: institucionālā koordinācija un politikas prioritātes” ir Ārlietu ministrijas virzīta iniciatīva. Tās īstenotājs būs biedrība “Latvijas Ārpolitikas institūts” sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas un Norvēģijas institūtiem.
Iniciatīvas mērķis ir salīdzināt kritiskās infrastruktūras aizsardzības politikas un valsts komunikāciju par kritisko infrastruktūru Baltijas valstīs un Norvēģijā un sniegt praktiskus ieteikumus komunikācijas uzlabošanai un kritiskās infrastruktūras jautājuma izskaidrošanai.
Pētījuma rezultāti tiks apkopoti grāmatā. Tā būs publiski pieejama un būs noderīga kā darba un izziņas materiāls gan publiskajam, gan privātajam sektoram, tai skaitā žurnālistiem, ekspertiem un studentiem. Tāpat plānotas publiskās diskusijas (semināri) Rīgā, Viļņā, Tallinā un Oslo, kurās diskutēs par kritiskās infrastruktūras aspekta nozīmīgumu modernās sabiedrības funkcionēšanā. Tādējādi paša pētījuma mērķis ir ne vien sniegt priekšlikumus, kā uzlabot kritiskās infrastruktūras aizsardzības politikas, bet arī, kā uzlabot komunikāciju par šo fenomenu, lai sabiedrībā tā radītu drošības sajūtu, un vairotu uzticību iestāžu darbam valsts un iedzīvotāju aizsardzībā, kā arī pašu iedzīvotāju pragmatisku iesaisti kritiskās infrastruktūras aizsardzības nodrošināšanā.
Paredzētais iniciatīvas finansējums ir 187 tūkstoši eiro. Tā 100% apmērā tiks finansēta no donorvalstu - Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansējuma. Iniciatīvu plānots uzsākt šī gada vidū un pētījuma rezultāti ir sagaidāmi 2020. gada beigās.
Iniciatīva konceptuāli jau atbalstīta divpusējās sadarbības fonda konsultatīvajā darba grupā. Atbilstoši noteiktajai kārtībai, pirms iniciatīvas iesniegšanas gala lēmuma pieņemšanai no donoru puses to nepieciešams izskatīt valdībā.
2017. gada 14. decembrī starp Latviju un donorvalstīm – Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu, tika parakstīti Saprašanās memorandi. Tie tai skaitā paredz Divpusējās sadarbības fonda finansējumu 2,4 miljoni eiro jeb 2,4% no kopējā donorvalstu piešķīruma Latvijai (102,1 miljons eiro). Divpusējās sadarbības fonds paredzēts dažādu sadarbības iniciatīvu, piemēram, kopīgi veiktu pētījumu, konferenču, pieredzes apmaiņas un citu aktivitāšu īstenošanai līdz 2025. gada 30. aprīlim ar mērķi stiprināt divpusējās attiecības starp Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Latviju. Plašāka informācija par Divpusējās sadarbības fondu pieejama mājas lapā.
*Par kritisko infrastruktūru uzskatāmi attiecīgajā valstī izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas, lai nodrošinātu svarīgu sabiedrības funkciju darbību, cilvēku veselības aizsardzību, drošumu, drošību, cilvēku ekonomisko vai sociālo labklājību, un kuru darbības traucējumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu attiecīgo valsti, jo tā nespētu turpmāk nodrošināt šo funkciju īstenošanu.
Ieva Raboviča
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: (+371) 67083880; mob.28301482
E-pasts: ieva.rabovica@fm.gov.lv