Ar Valsts kancelejas atbalstu Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu 11.aprīlī, Rīgā organizēja diskusiju "Baltijas pulss: noturība, cerība un rīcība kara laikā" ("Baltic Pulse:Resilience, Hope, and Action in a Time of War").
Šajā sabiedrības noturības mērījumiem veltītā diskusijā Rīgā pētnieki no visām trim Baltijas valstīm prezentēja jaunākos sabiedriskās domas pētījuma rezultātus par iedzīvotāju noturību, uzticēšanos institūcijām un sabiedrības noskaņojumu Krievijas brutālā kara Ukrainā kontekstā. Pētījumi izgaismo gan kopīgas tendences, gan atšķirības starp Igauniju, Latviju un Lietuvu laikā, kad reģions izjūt pieaugošu spriedzi šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos.
Latvijā un Igaunijā salīdzinot ar iepriekšējiem mērījumiem, ir pieaudzis pesimisma līmenis iedzīvotāju vidū. Īpaši iedzīvotājus satrauc ekonomiska rakstura apdraudējumi. Latvijā emocionālais stāvoklis saistībā ar Krievijas karu Ukrainā pasliktinās – puse iedzīvotāju jūtas šajā sakarā slikti vai ļoti slikti. Samazinās uzticība valsts institūcijām, īpaši valdībai un pašvaldībām, bet sabiedrībā joprojām saglabājas augsts vēlmes līmenis sadarboties ar līdzcilvēkiem krīzes situācijās. Tas liecina par sabiedrības noturību caur savstarpējo palīdzību un solidaritāti, pat ja uzticība oficiālajiem lēmumu pieņēmējiem mazinās.
Lietuvā sabiedrība augstu novērtē valsts institūciju lomu krīžu pārvarēšanā. Lai gan iedzīvotāji izjūt augstu risku, īpaši saistībā ar ārējiem draudiem, uzticēšanās valdībai un gatavība iesaistīties sabiedriskajos procesos saglabājas stabila. Tajā pašā laikā pētījums norāda uz nepieciešamību turpināt strādāt pie sabiedrības izglītošanas ārkārtas situācijās un sociālās integrācijas jautājumiem.
Diskusijās tika uzsvērts, ka visās trijās Baltijas valstīs ir svarīgi stiprināt sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām, pilsonisko līdzdalību un emocionālo noturību, kā arī veidot labāku izpratni par katras sabiedrības īpatnībām.
Vienotu pētījuma metodoloģiju aptaujām izstrādājis Telavivas Universitātes Saklera Medicīnas fakultātes Sabiedrības veselības skolas daudznacionālais Izturības un labklājības pētniecības centrs. Tajā izmantoti dažādi pētniecības instrumenti, piemēram, izmantotas noteiktas skalas ar prognozējošu derīgumu krīzes un katastrofu kontekstā: individuālās noturības skala, kopienas noturības skala; sabiedrības noturības skala; cerības; morāle; trauksmes simptomi apdraudējuma sajūta; uztveramie draudi; attieksme pret kara bēgļiem; demogrāfiskie rādītāji un citi instrumenti. Tie ļauj identificēt iepriekšējos mainīgos, kas ietekmē noturību, ierosināt pasākumus noturību atbalstošo faktoru stiprināšanai un nomācošo faktoru mazināšanai un sniegt uz pierādījumiem balstītus secinājumus lēmumu pieņēmējiem un politikas veidotājiem.
Diskusijā, kuru vadīja LATO valdes priekšsēdētājs Jānis Karlsbergs, piedalījās Elīna Lange-Lotamishivili, “Baltic to Black Sea Alliance” dibinātāja, Vitālijs Rakstiņš, noturības eksperts un Latvijas Transatlantiskās organizācijas biedrs, Ieva Rubļevska, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Krīžu vadības un noturības departamenta Noturības nodaļas vadītāja, Kaspars Druvaskalns, Valsts kancelejas Krīzes vadības centra attīstības komandas konsultants.
Ar pētījumu par Latvijas sabiedrības noturību Krievijas kara Ukrainā kontekstā iespējams iepazīties Valsts kancelejas datu bāzē.
