Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

(Informatīvos nolūkos šeit publicēts rīkojuma teksts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu)

 Rīkojums Nr. 518   (prot. Nr. 55 66. §)

2021. gada 10. augustā 

                                                                                Rīgā 

1. Ņemot vērā Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī ievērojot kaimiņvalstī Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, izsludināt ārkārtējo situāciju no 2021. gada 11. augusta līdz 2023. gada 10. augustam šādās administratīvajās teritorijās:

   1. Ludzas novada pašvaldība;

   2. Krāslavas novada pašvaldība;

   3. Augšdaugavas novada pašvaldība;

   4. Daugavpils valstspilsētas pašvaldība.

2. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.
3. Valsts robežsardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai izmantot to rīcībā esošos līdzekļus un procedūras, lai atturētu personas no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas.
4. Valsts robežsardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai, konstatējot, ka persona mēģina nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu vai ir nelikumīgi šķērsojusi to, dot rīkojumu personai nekavējoties pārtraukt mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu vai rīkojumu nekavējoties atgriezties valstī, no kuras persona šķērsoja robežu, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka attiecīgā persona izpilda šo rīkojumu.
   1. Noteikt, ka Valsts robežsardze šā rīkojuma 4. un 5. punktā minētajām personām izsniedz pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, ja tas ir nepieciešams. Atļaut Valsts robežsardzei piemērot Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotajā daļā minēto izņēmumu, lai nodrošinātu minētās personas ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.
5. Valsts robežsardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai, konstatējot, ka persona nepilda šā rīkojuma 4. punktā minēto rīkojumu, ir tiesības galējās nepieciešamības situācijā pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nodrošinātu tā izpildi.
   1. Noteikt, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādes pēc Valsts robežsardzes lūguma nodrošina nepieciešamo medicīnisko palīdzību šā rīkojuma 4. un 5. punktā minētajām personām. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir tiesības veidot un aprīkot papildu brigādes, lai nodrošinātu nepieciešamo medicīnisko palīdzību, tai skaitā lai novērtētu minēto personu veselības stāvokli.
6. Noteikt, ka Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs, kas izvietotas teritorijā, kurā ir izsludināta ārkārtējā situācija, netiek pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
7. Svītrots ar MK 21.10.2021. rīkojumu Nr. 749
8. Atļaut Valsts robežsardzei, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei piemērot Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotajā daļā minēto izņēmumu, lai nodrošinātu no Baltkrievijas Republikas ieradušos patvēruma meklētāju izmitināšanu, apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.
   1. Atļaut Valsts robežsardzei un Valsts policijai piemērot Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotajā daļā minēto izņēmumu, lai nodrošinātu šā rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanā iesaistītā Valsts robežsardzes un Valsts policijas personāla izmitināšanu, ēdināšanu un apgādāšanu ar dienesta pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un inventāru un testēšanu SARS-CoV-2 noteikšanai, kā arī lai uzturētu konvojēšanas un robežuzraudzības pasākumos iesaistīto transportu un robežuzraudzībā izmantojamos tehniskos līdzekļus.
   2.  Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām, kuras īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, var noteikt tādu dienesta pienākumu izpildes laiku virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, kas pārsniedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā vai Valsts drošības iestāžu likumā noteikto maksimālo dienesta pienākumu izpildes laiku, ja attiecīgi Valsts robežsardzes, Valsts policijas vai Valsts drošības dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona konstatējusi, ka tas nepieciešams operatīvai šā rīkojuma izpildei paredzēto pasākumu īstenošanai. Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts drošības dienesta darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, ja attiecīgi Valsts robežsardzes, Valsts policijas vai Valsts drošības dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona konstatējusi, ka tas nepieciešams operatīvai šā rīkojuma izpildei paredzēto pasākumu īstenošanai, un uz šādiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.
   3. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem un valsts civildienesta ierēdņiem, kuri izskata patvēruma meklētāja lietas un nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu, var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona konstatējusi, ka tas nepieciešams operatīvai patvēruma meklētāja lietu izskatīšanai un patvēruma meklētāju izmitināšanai. Uz šādiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.
   4.  Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un valsts un pašvaldības stacionārajās ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likuma 53.¹ panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, un uz šādiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.
   5. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nodrošināt patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai Patvēruma likuma 9. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā izmitināto patvēruma meklētāju apgādāšanu ar pārtiku.
   6. Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos līdz 50 procentu apmēram no tiem noteiktās stundas algas likmes. Piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka iekšlietu ministrs. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" rezervētā finansējuma.
9. Izdevumus, kas saistīti ar šā rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, tai skaitā izdevumus par iesaistīto institūciju personāla virsstundu darbu un komandējumiem, finansēt no attiecīgajam mērķim institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pēc institūciju pamatota pieprasījuma – no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.
   1. Par dienesta pienākumu izpildes laiku, piedaloties šā rīkojuma īstenošanai nepieciešamajos pasākumos, Nacionālo bruņoto spēku karavīram papildus mēnešalgai izmaksā piemaksu līdz 50 procentu apmēram no viņam noteiktās mēnešalgas. Zemessargam par katru dienu, kad tas veicis šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, izmaksā dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu līdz 1,5. Ar piemaksu un kompensāciju saistītos izdevumus sedz no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" rezervētā finansējuma. Šajā punktā minētās piemaksas un kompensācijas noteikšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
   2. Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, ja Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota amatpersona konstatējusi, ka tas nepieciešams operatīvai šā rīkojuma izpildei paredzēto pasākumu īstenošanai. Uz šādiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.
   3. Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē to darba samaksu, ko tas izmaksājis darbiniekam, kurš ir zemessargs, ja darba devējs šādam darbiniekam ir saglabājis darba samaksu par laiku, kad darbinieks kā zemessargs ir bijis iesaistīts šā rīkojuma izpildei nepieciešamajos pasākumos. Ja darba devējs darbiniekam nav saglabājis darba samaksu par laiku, kurā darbinieks ir bijis iesaistīts šā rīkojuma izpildei nepieciešamajos pasākumos, bet viņam ir radušies izdevumi darbinieka aizvietošanas dēļ, Nacionālie bruņotie spēki kompensē ar aizvietošanu saistītos izdevumus, kuri šajā periodā nepārsniedz aizvietotā darbinieka darba līgumā noteikto darba samaksu atbilstoši aizvietošanas periodam.
   4. Šā rīkojuma 9.³ punktā minētās kompensācijas izmaksa neattiecas uz darba devēju, kas ir valsts budžeta finansēta institūcija.
   5. Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē darba samaksu, ko tas izmaksājis darbiniekam, vai samaksu par darbinieka aizvietošanu atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 euro apmērā par vienu darba dienu vai 6,25 euro apmērā par vienu darba stundu, nepārsniedzot normālo darba laiku.
   6. Darba devējs kompensācijas saņemšanai iesniedz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem šādus dokumentus:

      9.⁶ 1. iesniegumu par darbiniekam izmaksātās darba samaksas kompensēšanu;

      9.⁶ 2. darba devēja apstiprinātu darbiniekam izmaksātās darba samaksas aprēķinu, kurā atspoguļots izmaksātās darba samaksas apmērs par katru darba dienu (darba stundu), kad darbinieks nav veicis darbu sakarā ar dalību šā rīkojuma izpildei nepieciešamajos pasākumos;

      9.⁶ 3. darba devēja apstiprinātu apliecinājumu, kurā atspoguļoti darba devēja izdevumi par katru darba dienu (darba stundu) sakarā ar darbinieka aizvietošanu.

   7. Nacionālie bruņotie spēki Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izskata šā rīkojuma 9.⁶ punktā minētos dokumentus un kompensē darba devējam šā rīkojuma 9.³ punktā minētos izdevumus no šim mērķim Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem vai sniedz pamatotu atteikumu, ja kāds no šā rīkojuma 9.⁶ punktā minētajiem dokumentiem nav iesniegts vai minētajos dokumentos ir sniegtas nepatiesas ziņas vai ir mainījušies faktiskie apstākļi kompensācijas izmaksai.

   8. Ja darbiniekam ir vairāki darba devēji, darbiniekam izmaksāto darba samaksu vai izdevumus par darbinieka aizvietošanu par konkrēto laikposmu, ievērojot šā rīkojuma 9.⁵ punktā minētos nosacījumus, kompensē visiem darba devējiem, pie kuriem darbinieks nav veicis darba pienākumus sakarā ar dalību šā rīkojuma izpildei nepieciešamajos pasākumos.

10. Ja nepieciešams, Ministru kabinetam lemt par starptautiskās palīdzības pieprasīšanu, izmantojot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, kā arī citu starptautisko sadarbības organizāciju un ārvalstu platformas.