Rīkojums zaudējis spēku 07.04.2021.
(Informatīvos nolūkos šeit publicēts Ministru kabineta rīkojums nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Tiesību akta oficiālā publikācija pieejama oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" vietnē vestnesis.lv un rīkojuma konsolidētā versija pieejama vietnē likumi.lv)
Informācija atjaunota 30.12.2020.
Ministru kabineta rīkojums Nr. 655
Rīgā 2020. gada 6. novembrī (prot. Nr. 69 2. §)
Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu
Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, kā arī pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu, likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. pantu, 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, kā arī lai samazinātu atkārtotu Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā līdz kontrolējamai robežai, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību:
1. Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 7. februārim.
2. Noteikt, ka Krīzes vadības padome un Veselības ministrija ir atbildīgās institūcijas darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.
3. Ārkārtējās situācijas laikā ir piemērojami normatīvie akti Covid-19 infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas jomā, izņemot Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 6.3.3, 6.7.1 un 6.11. apakšpunktu, 11., 12., 14., 14.1, 15., 16., 16.1, 16.2, 16.3, 16.5, 16.6, 17., 17.1, 19., 21., 21.1, 22., 23., 24. un 26.1 punktu, 27.1.1., 27.1.4. un 27.2.5. apakšpunktu, 27.5, 28., 29., 31., 31.1, 32., 32.1, 32.5 un 32.6 punktu, 37.11. un 37.11.1 apakšpunktu, 60.1, 60.2 un 60.3 punktu un XI nodaļu
4. Šajā rīkojumā lietotie termini atbilst terminiem, kas lietoti Covid-19 infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas normatīvajos aktos.
5. Ārkārtējās situācijas laikā:
5.1. atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus klātienē, tai skaitā uguņošanu un salūtu;
5.1.1 no 2020. gada 30. decembra līdz 2021. gada 4. janvārim un no 2021. gada 8. janvāra līdz 2021. gada 10. janvārim aizliegt iedzīvotāju pārvietošanos laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00, nosakot pienākumu iedzīvotājiem uzturēties savā dzīvesvietā, tai skaitā samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem – neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs u. c. (Aizliegums pārvietoties beidzas attiecīgi 2021. gada 4. janvārī plkst. 5.00 un 2021. gada 10. janvārī plkst. 5.00.) Aizliegums pārvietoties, ja persona uzrāda aizpildītu apliecinājumu un personu apliecinošu dokumentu (personas apliecību vai pasi), nav attiecināms:
5.1.1 1. uz personām, kuras dodas uz darba vai dienesta vietu vai no tās vai veic darba vai dienesta pienākumus;
5.1.1 2. uz pārvietošanos, kas nepieciešama ārstniecības pakalpojumu saņemšanai vai dzīvnieku veterinārmedicīniskajai aprūpei, vai diennakts aptiekas apmeklējumam;
5.1.2 šā rīkojuma 5.1.11. apakšpunktā minētajā gadījumā apliecinājumā persona norāda savu vārdu, uzvārdu; personas kodu; dzīvesvietas adresi; dzīvesvietas atstāšanas iemeslu un laiku; darbavietas nosaukumu, adresi un vadības (kontaktpersonas) tālruņa numuru;
5.1.3 šā rīkojuma 5.1.12. apakšpunktā minētajā gadījumā apliecinājumā persona norāda savu vārdu, uzvārdu; personas kodu; dzīvesvietas adresi; dzīvesvietas atstāšanas iemeslu un laiku, kā arī pakalpojuma saņemšanas vietu;
5.1.4 šā rīkojuma 5.1.1 apakšpunktā minētajos datumos tirdzniecības vietas, pakalpojumu sniegšanas iedzīvotājiem klātienē vietas un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas darbu beidz ne vēlāk kā plkst. 21.00. Degvielas uzpildes staciju un diennakts aptieku darba laiks, kā arī sabiedriskā transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu, avārijas un neatliekamo komunālo pakalpojumu sniegšanas laiks netiek ierobežots;
5.1.5 šā rīkojuma 5.1.1 apakšpunktā minētajos datumos noteiktajā laikposmā taksometra pakalpojumu var izmantot persona, lai dotos uz darbu vai no tā, atgrieztos dzīvesvietā, dotos uz diennakts aptieku, ārstniecības iestādi vai veterinārmedicīnas iestādi vai no tās, un taksometrā var atrasties tikai viens pasažieris vai pasažieris kopā ar nepilngadīgu bērnu vai personu, kurai nepieciešama asistenta palīdzība vai kurai ir objektīvas grūtības vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ;
5.2. aizliegt skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, sporta inventāra nomu iekštelpās un fotopakalpojumus klātienē (izņemot fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem), kā arī saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu (tai skaitā bāros, naktsklubos, diskotēkās, akvaparkos, pirtīs, SPA, slidotavās, spēļu zālēs, bērnu viesību organizēšanas vietās, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, bērnu rotaļu istabās, bērnu pieskatīšanas istabās (arī tirdzniecības centros)). Minētais aizliegums neattiecas uz atpūtu dabas takās, ja tiek nodrošināta vienvirziena plūsma un divu metru distances ievērošana;
5.2.1 aizliegt dzinējmedības;
5.3. (svītrots no 21.12.2020. ar MK 17.12.2020. rīkojumu Nr. 777; grozījums par apakšpunkta svītrošanu ir spēkā līdz 11.01.2021., sk. grozījumu 1.1. apakšpunkta ievaddaļu)
5.4. aizliegt privātus pasākumus un privātu pulcēšanos, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros. Ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros. Bērēs ārtelpās un kristību ceremoniju noturēšanā neatliekamos gadījumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus (neskaitot personas, kas tieši saistītas ar bēru vai kristību norises nodrošināšanu), bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, un noteikt, ka pulcēšanās laikā tiek lietoti mutes un deguna aizsegi;
5.5. muzejos ārtelpās, sporta treniņu (nodarbību) norises vietās ārtelpās un reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu uzsākt ne agrāk kā plkst. 6.00 un beigt ne vēlāk kā plkst. 20.00, izņemot:
5.5.1. reliģiskās darbības veikšanas vietas 2020. gada 24. decembrī un 2021. gada 6. janvārī, kad darbs jābeidz ne vēlāk kā plkst. 23.00;
5.5.2. šā rīkojuma 5.16.1. un 5.16.2. apakšpunktā minētos sporta pasākumus;
5.5.1 pārtraukt kultūrvietu un izstāžu norises vietu darbību, arī darbības, kas saistītas ar ielu tirdzniecības organizēšanu (tai skaitā gadatirgu darbību), izņemot muzeju brīvdabas teritorijas. Kultūrvietās var notikt organizēti profesionālās mākslas mēģinājumi no plkst. 6.00 līdz plkst. 22.00;
5.6. sabiedriskās ēdināšanas vietās atļaut izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai (izņemot ražošanas uzņēmumus, kur tas nav iespējams, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā ēdināšanas vieta nav publiski pieejama un ir nodrošināts, ka personu grupu plūsmas, kurām nav ikdienas saskares, fiziski nepārklājas, ēdināšanas laikā pie viena galdiņa atrodas tikai viena persona un starp galdiņiem ir divu metru distance);
5.7. noteikt, ka mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē sniedz tikai:
5.7.1. aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas);
5.7.2. optikas preču veikali;
5.7.3. degvielas uzpildes stacijas;
5.7.4. tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot šādas preču grupas:
5.7.4.1. pārtikas preces;
5.7.4.2. higiēnas preces;
5.7.4.3. pirmās nepieciešamības saimniecības preces;
5.7.4.4. mobilo telefonu priekšapmaksas kartes;
5.7.4.5. tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus;
5.7.4.6. dzīvnieku barību un preces;
5.7.4.7. preses izdevumus;
5.7.4.8. sabiedriskā transporta biļetes;
5.7.4.9. mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus;
5.7.4.10. mājražotāju lauksaimniecības produkciju;
5.7.4.11. ziedus un Ziemassvētku eglītes;
5.7.1 šā rīkojuma 5.7. apakšpunktā noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi uz preču tirdzniecību, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kā arī preču izsniegšanu tirdzniecības vietā, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus;
5.7.2 tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka apmeklētāji tirdzniecības vietā, tai skaitā 5.7.1 apakšpunktā minētajos gadījumos, tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona;
5.7.3 tirdzniecības vietā:
5.7.3 1. tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs vienam apmeklētājam nodrošina ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās telpu platības (neņemot vērā platību, ko aizņem tirdzniecības un tehnoloģiskās iekārtas). Tirdzniecības vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 m2, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs;
5.7.3 2. pie ieejas labi redzamā vietā izvieto informāciju, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietā, kā arī par to, ka plūsmas kontrolei ieeja atļauta tikai ar iepirkšanās grozu, ratiem vai tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja iepirkšanās somu;
5.7.3 3. iepirkšanās grozu, ratu vai tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Bez iepirkšanās groza, ratiem vai tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja iepirkšanās somas atrašanās tirdzniecības vietā ir aizliegta;
5.7.4 tirdzniecības centros (ēkās, kas iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai, ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 m2 un kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji) tirdzniecības centra īpašnieks vai tiesiskais valdītājs:
5.7.4 1. nodrošina, ka tirdzniecības centrā netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits. Maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits tirdzniecības centrā tiek noteikts, summējot tirdzniecības vietās pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietās;
5.7.4 2. pie ieejas labi redzamā vietā izvieto informāciju, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības centrā;
5.7.4 3. kontrolē apmeklētāju plūsmu pie tirdzniecības centra ieejām un izejām, gaiteņos, pie tualetēm un citur (ārpus pakalpojuma sniegšanas un tirdzniecības vietas), kur notiek pastiprināta apmeklētāju pulcēšanās;
5.7.5 šā rīkojuma 5.7., 5.7.2 un 5.7.3 apakšpunktā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz komersanta izveidotajām pastāvīgajām tirdzniecības vietām ieslodzījuma vietās (cietuma veikaliem). Ieslodzītajiem normatīvajos aktos paredzētās tiesības iepirkties cietuma veikalā nodrošina atbilstoši ieslodzījuma vietu infrastruktūrai un ieslodzījuma vietās noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām;
5.8. šā rīkojuma 5.6. un 5.7. apakšpunktā noteiktie ierobežojumi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī vietām, kur tiek nodrošināta ēdināšana, un tirdzniecības vietām nav attiecināmi uz valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" termināli, kā arī uz sabiedriskās ēdināšanas vietām izglītības iestādēs, ja tās nav publiski pieejamas un ir nodrošināts, ka personu grupu plūsmas, kurām nav ikdienas saskares, fiziski nepārklājas. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ievēro Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 20. punkta prasības;
5.9. tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietot mutes un deguna aizsegus;
5.10. muzejos ārtelpās un reliģiskās darbības vietās:
5.10.1. vienam apmeklētājam paredzēt vismaz 10 m2 no apmeklētājiem pieejamās telpu platības;
5.10.2. pie ieejas labi redzamā vietā izvietot informāciju, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties šajā vietā;
5.11. muzejos ārtelpās (ja netiek organizēts pasākums) papildus šā rīkojuma 5.10. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem nodrošināt, ka:
5.11.1. attiecīgajā vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 20 % no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra;
5.11.2. apmeklētāji ierodas tikai individuāli, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus;
5.11.3. notiek apmeklētāju vienvirziena plūsma;
5.11.1 muzejos ārtelpās, dabas takās un pie vides un dabas objektiem intensīvas cilvēku plūsmas laikā lietot mutes un deguna aizsegus;
5.12. reliģiskās darbības veikšanas vietās (ja netiek organizēts pasākums) papildus šā rīkojuma 5.10. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem nodrošināt, ka:
5.12.1. attiecīgajā vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 20 % no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra;
5.12.2. svētdienas skolas notiek attālināti;
5.13. izglītības jomā:
5.13.1. turpināt sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu;
5.13.2. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti, izņemot:
5.13.2.1. pirmsskolas izglītības programmas apguvi, ja izglītības iestādē nodarbinātie mācību procesa laikā un ārpus tā lieto mutes un deguna aizsegus. Mutes un deguna aizsegu var nelietot šā rīkojuma 5.44. apakšpunktā minētās personas;
5.13.2.2. vispārējās izglītības programmas apguvi no 1. līdz 4. klasei, ja vienam izglītojamam tiek nodrošināti ne mazāk kā 3 m2 no mācību norises telpas platības, izglītības iestādē nodarbinātie un izglītojamie mācību procesa laikā un ārpus tā lieto mutes un deguna aizsegus (tai skaitā starptautiskās izglītības programmas apguvi attiecīgajām klasēm atbilstošā izglītojamo vecuma grupā). Izglītojamie mutes un deguna aizsegus uzsāk lietot no 2021. gada 4. janvāra. Mutes un deguna aizsegu var nelietot šā rīkojuma 5.44. apakšpunktā minētās personas;
5.13.2.3. (svītrots no 21.12.2020. ar MK 17.12.2020. rīkojumu Nr. 777; grozījums par apakšpunkta svītrošanu ir spēkā līdz 11.01.2021., sk. grozījumu 1.5. apakšpunkta ievaddaļu)
5.13.2.4. klīnisko praksi rezidentūrā;
5.13.2.5. programmas apguvi sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni", speciālās izglītības iestādēs un tādās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs, kurās īsteno speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem;
5.13.2.6. (svītrots no 16.12.2020. ar MK 02.12.2020. rīkojumu Nr. 719; sk. grozījumu 1.18. apakšpunktu);
5.13.3. pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apguvi nodrošināt attālināti;
5.13.4. interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguvi nodrošināt attālināti (neattiecas uz šā rīkojuma 5.17.1. apakšpunktā minēto sporta treniņu (nodarbību) norisi ārtelpās);
5.13.5. ja izglītības iestādei, izglītības iestādes izglītojamam vai nodarbinātajam Slimību profilakses un kontroles centrs noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus, izglītības iestādei par šo faktu un turpmāko rīcību nekavējoties informēt Izglītības kvalitātes valsts dienestu;
5.13.6. ieslodzījuma vietās pārtraukt pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības programmu apguvi;
5.13.7. noteikt, ka ziemas brīvdienas 2020./2021. mācību gadā 1.–6. klases izglītojamiem ilgst no 2020. gada 21. decembra līdz 2021. gada 8. janvārim un otrais semestris sākas 2021. gada 11. janvārī. Minēto nosacījumu nepiemēro sociālās korekcijas izglītības iestādei "Naukšēni" un speciālās izglītības iestādēm;
5.14. amatiermākslas kolektīviem (tai skaitā koriem, orķestriem, tautas mūzikas ansambļiem, deju kolektīviem un citiem tautas mākslas kolektīviem) mēģinājumus īstenot attālināti;
5.15. pārtraukt bērnu nometņu darbību;
5.16. aizliegt un atcelt visus sporta pasākumus (piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumus, priekšnesumus), izņemot:
5.16.1. starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības (tai skaitā pirms sacensībām paredzētos oficiālos treniņus) pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem;
5.16.2. komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensības, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti (personas, kuras uz līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās), ja tās norisinās bez skatītājiem;
5.17. sporta treniņus (nodarbības), tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu ietvaros, organizēt ārtelpās, individuāli vai attālināti, ievērojot šādus nosacījumus:
5.17.1. sporta treniņa (nodarbības) norisei ārtelpās vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 10 personas (neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus) un netiek izmantotas ģērbtuves. Ja to pieļauj attiecīgās ārtelpas sporta norises vietas platība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs, ja dažādu treniņgrupu plūsmas fiziski nepārklājas, kā arī tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība;
5.17.2. pārtraukt sporta treniņu (nodarbību), tai skaitā individuālo apmeklējumu, norisi iekštelpās, izņemot šā rīkojuma 5.17.3. apakšpunktā minētajām personām;
5.17.3. Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālu sportistu (personas, kuras uz līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās) treniņi notiek gan iekštelpās, gan ārtelpās un uz tiem neattiecas šā rīkojuma 5.17.1. apakšpunktā minētie nosacījumi;
5.18. pašvaldību atbalstam, ko sniedz atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumiem Nr. 709 "Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei", līdz ārkārtējās situācijas beigām nepiemērot noteikumu 9. punktā minēto ierobežojumu bērna prombūtnei veselības stāvokļa vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ;
5.18.1 organizējot pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas daļā paredzēto mācību satura apguvi ģimenē atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumiem Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi", līdz ārkārtējās situācijas beigām nepiemērot minēto noteikumu 22.1. apakšpunktā noteikto prasību iesniegt ārsta izziņu vai psihologa atzinumu;
5.19. epidemioloģisko drošības mērķu sasniegšanai noteikt šādu tiesvedības procesu organizēšanu:
5.19.1. tiesa maksimāli izmanto rakstveida procesu vai lietas izskata attālināti;
5.19.2. ja tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tad epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai tiek izmantota videokonference. Pret šādu lēmumu var iebilst personas, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā tiesā vai kriminālprocesā tiesā, bet citās lietās iebildumus var izteikt lietas dalībnieks, kas ir fiziska persona un kuru nepārstāv advokāts, ja iebildumiem ir objektīvs pamats;
5.19.3. lietas izskatīšana mutvārdu procesā klātienē notiek, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai attālināti un lietas izskatīšana ir saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību;
5.19.4. krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī Kriminālprocesa likumā neminētos gadījumos. Prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, var izteikt lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā, to pamatojot;
5.19.5. krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā vai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā izskata rakstveida procesā. Tiesa paziņojumā par krimināllietas izskatīšanu rakstveida procesā norāda tiesības prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem, kā arī norāda nolēmuma pieejamības dienu. Ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais, tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā;
5.19.6. administratīvo lietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par administratīvās lietas iztiesāšanu rakstveida procesā tiesa laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai;
5.19.7. administratīvo pārkāpumu lietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē;
5.19.8. ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai attālināti un jautājums nav saistīts ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, lietas izskatīšanu atliek līdz ārkārtējās situācijas atcelšanai;
5.19.9. tiesas pakalpojumi pieejami tikai attālināti;
5.20. pirmstiesas kriminālprocesā izmeklēšanas darbības, ja iespējams, veikt attālināti. Epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai izņēmuma gadījumā izmeklēšanas darbības var atlikt līdz ārkārtējās situācijas atcelšanai, ja izmeklēšanas darbību atlikšana nerada procesā iesaistīto personu nozīmīgu tiesību aizskārumu;
5.20.1 ja ārkārtējās situācijas laikā pieņemts lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu bērnam, tā izpildi atliek līdz ārkārtējās situācijas termiņa beigām;
5.21. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome var noteikt ierobežojumus apmeklētāju pieņemšanai klātienē vai lemt par tās pārtraukšanu zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru prakses vietā;
5.22. zvērināts tiesu izpildītājs un zvērināts notārs var lemt par amata darbības atlikšanu, ja tās izpilde var būt saistīta ar paaugstinātu risku iesaistītajām personām inficēties ar Covid-19 un šīs darbības izpilde nav saistīta ar objektīvu steidzamību, un atlikšana nerada nozīmīgu tiesību aizskārumu;
5.23. bāriņtiesa lietu var izskatīt un lēmumus pieņemt bāriņtiesas sēdē rakstveida procesā (bez personu klātbūtnes), ja tā nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā. Institūcija (amatpersona) rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā nodrošina procesa dalībniekiem tādu pašu tiesību apjomu kā mutvārdu procesā;
5.24. ja lietu izskata rakstveida procesā (bez personu klātbūtnes), iepazīšanos ar šīs lietas materiāliem nodrošināt attālināti. Bāriņtiesa triju darbdienu laikā pēc personas parakstīta attiecīga pieteikuma saņemšanas nosūta uz personas norādīto e-pasta adresi skenētas lietas materiālu kopijas vai informāciju par piekļuvi lietas materiāliem elektroniski (nodrošinot iespēju iepazīties ar lietas materiāliem vai iegūt kopiju);
5.25. bāriņtiesa var noteikt, ka procesuālās darbības, tai skaitā arī bāriņtiesas sēdē veicamās darbības, tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ievērojot Covid-19 izplatības dēļ noteiktos ierobežojumus un epidemioloģisko situāciju valstī;
5.26. ja bāriņtiesa ir kavēta pildīt Bāriņtiesu likumā noteiktos uzdevumus, izņemot minētā likuma VII un VIII nodaļā noteiktos, bāriņtiesa var nodot atsevišķu uzdevumu izpildi citai tuvākajai bāriņtiesai uz noteiktu termiņu un šai citai bāriņtiesai ir pienākums minētos uzdevumus uz noteiktu termiņu pārņemt;
5.27. atlikt īslaicīgās brīvības atņemšanas soda un kriminālsoda – arests – izciešanas uzsākšanu brīvības atņemšanas iestādēs un pārtraukt to personu aizturēšanu un nogādāšanu ieslodzījuma vietās, kurām ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, kriminālsods – arests – vai kurām ar tiesas lēmumu piespriestais naudas sods vai piespiedu darbs ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu;
5.28. atlikt ārvalstīs notiesāto un apcietināto personu nodošanu un pārņemšanu turpmākai brīvības atņemšanas soda vai apcietinājuma izpildīšanai Latvijas Republikas teritorijā, izņemot gadījumu, ja ārvalsts ir atteikusies pagarināt personas nodošanas termiņu vai nav iespējams pagarināt personas apcietinājuma termiņu un nododamai vai pārņemamai personai 72 stundas pirms ieceļošanas ir veikts Covid-19 tests, un tas ir negatīvs;
5.29. pārtraukt ieslodzīto konvojēšanu uz tiesām, izņemot lietās, kas satur valsts noslēpuma objektu. Pārtraukt ieslodzīto konvojēšanu pēc procesa virzītāja pieprasījuma, izņemot gadījumus, ja ir saņemts iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas saskaņojums;
5.30. apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām (izņemot ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai un ja notiesātajam soda izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – citā krimināllietā);
5.31. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, Valsts policijas priekšniekam un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam ir tiesības:
5.31.1. uzdot attiecīgi jebkurai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, Valsts policijas amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pildīt jebkurus citus dienesta pienākumus, nekā noteikts amata aprakstā, vai pildīt tos citā struktūrvienībā;
5.31.2. nodarbināt attiecīgi Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personālu nepārtraukti ilgāk par 24 stundām;
5.32. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām jaunus klientus uzņemt, izvērtējot iespēju garantēt klienta drošību un nepieciešamību pakalpojumu saņemt nekavējoties, kā arī pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos resursus, prioritāri nodrošinot aprūpi un samazinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjomu, ja objektīvu apstākļu dēļ tos pilnā apmērā nodrošināt nav iespējams;
5.33. pārējiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar pilnu vai daļēju izmitināšanu, turpināt aprūpi mājās, aprūpi dienas centrā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušām personām krīzes centros un bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai krīzes centrā un personu bez dzīvesvietas īslaicīgu izmitināšanu patversmē vai naktspatversmē, nodrošinot epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu un nepieciešamos piesardzības pasākumus;
5.34. sociālās rehabilitācijas un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana pieļaujama, tikai nodrošinot epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu un valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus un nosakot, ka:
5.34.1. individuālos pakalpojumus sniedz klātienē;
5.34.2. konsultācijas sniedz attālināti;
5.34.3. klātienē sniedz sociālos pakalpojumus, ja klientam ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs vai klientam ir ģimenes ārsta izsniegta izziņa, ka persona ir izslimojusi Covid-19;
5.35. darba devējam ir pienākums:
5.35.1. nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj;
5.35.2. darbam klātienē nodrošināt darbiniekiem individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai (piemēram, mutes un deguna aizsegus, priekšautus, virsvalkus);
5.35.3. noteikt pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot darbiniekus par minētajiem pasākumiem;
5.35.1 organizēt darbu tā, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā;
5.36. ārkārtējās situācijas laikā nav piemērojams normatīvajos aktos noteiktais nosacījums par pienākumu adresātam parakstīties informatīvā paziņojuma zonā "datums un paraksts" vai uz paraksta attēla iegūšanas aparāta sensora, ja pasta komersants, izmantojot sūtījumu apstrādes sistēmas, kas sagatavo un apkopo sūtījumu saņemšanas datus, nodrošina dokumentārus vai elektroniskus pierādījumus tam, ka konkrētais sūtījums ir izsniegts.
5.37. aizliegt ievest Latvijas teritorijā ūdeles un neapstrādātas ūdeļu ādas.
5.38. (svītrots ar MK 02.12.2020. rīkojumu Nr. 719);
5.39. (svītrots ar MK 02.12.2020. rīkojumu Nr. 719);
5.40. (svītrots ar MK 02.12.2020. rīkojumu Nr. 719);
5.41. saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam, izņemot tirdzniecības pakalpojuma sniedzēju:
5.41.1. saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā vienam apmeklētājam nodrošināt ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās telpu platības. Saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 m2, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs;
5.41.2. pie ieejas labi redzamā vietā izvietot informāciju, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā vietā;
5.42. ar 2020. gada 7. decembri sabiedriskā transporta pārvadātājam organizēt iekāpšanu un izkāpšanu tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 50 % no tā ietilpības. Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, transportlīdzeklī tiek marķētas sēdvietas, nodrošinot distancēšanās prasību ievērošanu;
5.43. publiskās iekštelpās, tai skaitā darbavietās, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu, lieto mutes un deguna aizsegus, izņemot:
5.43.1. profesionālus orķestrus un korus, teātrus un deju kolektīvus;
5.43.2. izglītības apguves procesu, kas saistīts ar instrumenta spēles vai vokālās mākslas apgūšanu;
5.43.3. sportistus sporta treniņu (nodarbību) un šā rīkojuma 5.16. apakšpunktā minēto sporta pasākumu laikā;
5.43.4. elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbiniekus, ja tas nepieciešams pilnvērtīgai darba pienākumu veikšanai;
5.43.5. gadījumos, kad tiek sagatavota vai notiek kultūras vai reliģiskas norises tiešraides translācija vai ieraksts, attālināta mācību procesa nodrošināšana vai audiovizuāla darba veidošana, ja tas nepieciešams pilnvērtīgai darba pienākumu veikšanai un ir saņemta tiesiskā valdītāja atļauja;
5.43.1 televīzijas un radio raidījumu veidotājiem nodrošināt, ka klātienē studijā raidījuma vadītājs un intervējamais lieto mutes un deguna aizsegus, ja intervija notiek ilgāk par 15 minūtēm;
5.44. mutes un deguna aizsegus sabiedriskajā transportā un publiskās iekštelpās var nelietot bērni, kas nav sasnieguši 7 gadu vecumu, un personas ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai. Bērni no 7 gadu vecuma līdz 13 gadu vecumam mutes un deguna aizsegu sabiedriskajā transportā uzsāk lietot no 2020. gada 7. decembra;
5.45. pasākuma organizators, saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs vai ēkas īpašnieks nodrošina, ka persona, kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā (neaizsedzot degunu un muti), netiek ielaista iekštelpās. Pasākuma organizators vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs nesniedz pakalpojumu personai, kura neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, tai skaitā nelieto mutes un deguna aizsegu. Minētās prasības neattiecas uz šā rīkojuma 5.44. apakšpunktā minētajām personām;
5.45.1 persona, kas ierodas Latvijā no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, lidostā veic Covid-19 testu;
5.46. no 2020. gada 3. decembra ārstniecības iestādēm pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu veselības tūrisma ietvaros. Veselības ministram ir tiesības īpašos gadījumos, kas saitīti ar humāniem apsvērumiem vai neatliekamu vajadzību, atļaut veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu veselības tūrisma ietvaros;
5.47. stacionārām ārstniecības iestādēm:
5.47.1. pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu dienas stacionāros, izņemot:
5.47.1.1. pakalpojumus, kas tiek sniegti, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību, – ķīmijterapiju, bioloģisko medikamentu terapiju, orgānu aizstājējterapiju;
5.47.1.2. staru terapiju;
5.47.1.3. veselības aprūpes pakalpojumus hematoloģijā;
5.47.1.4. metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju;
5.47.1.5. to pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsāktā ārstēšana;
5.47.1.6. invazīvo kardioloģiju;
5.47.1.7. invazīvo radioloģiju;
5.47.2. pārtraukt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, izņemot:
5.47.2.1. akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību;
5.47.2.2. onkoloģiskās, dzīvību glābjošas operācijas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte;
5.47.2.3. veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija;
5.47.2.4. akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumus personām, kurām pakalpojumu atlikšana var radīt invaliditātes risku vai darbspēju zudumu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana var ievērojami pasliktināt funkcionēšanas spējas;
5.47.3. ambulatoro speciālistu konsultācijas iespēju robežās nodrošināt attālināti. Ja konsultācijas nav iespējams nodrošināt attālināti, ārstniecības iestādēm pacientus pieņemt tikai pēc pieraksta, nosakot precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ar pietiekamu laika periodu starp pacientu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka viņi nesatiekas.
6. Fiziskas personas pienākums ir ievērot šā rīkojuma 5. punktā minētās prasības, savukārt pasākuma organizatora vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt, lai personai būtu iespēja tās ievērot.
6.1 Valsts robežsardze sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju no 2020. gada 7. decembra pastiprināti uzrauga, vai Latvijā ieceļojošas personas pilda noteikto pienākumu – iesniegt apliecinājuma anketu personu informācijas sistēmā (informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv)).
6.2 Šā rīkojuma 5.1.1 apakšpunktā minēto ierobežojumu kontroli nodrošina Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju, Valsts robežsardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
7. Aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi un Nacionālo bruņoto spēku sagatavotības atbilstības līmeni attiecīgā uzdevuma izpildei.
8. Par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu pieņem aizsardzības ministrs. Par mācību procesa norisi iekšlietu sistēmas izglītības iestādēs lēmumu pieņem iekšlietu ministrs. Par mācību procesa norisi Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā lēmumu pieņem tieslietu ministrs.
8.1 Tieslietu ministrs, pieņemot attiecīgu lēmumu, ārkārtējās situācijas laikā var apturēt maksātnespējas procesa administratoru amata apliecību izsniegšanu un atlikt kvalifikācijas eksāmena organizēšanu. Pieņemot minēto lēmumu, nosaka jau izsniegto maksātnespējas procesa administratoru amata apliecību izmantošanas termiņu, ņemot vērā, ka tas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām.
9. Atļaut valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ostu un to kontrolēto kapitālsabiedrību darbiniekiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts ieņēmumu dienesta, Nacionālā veselības dienesta, Iekšlietu ministrijas sistēmas ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā un Ārstniecības likuma 53.1 panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi. Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
10. Atļaut pašvaldības policijas, bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.
10.1 Atļaut ārstniecības iestādēs, kuras sniedz ambulatoros vai stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārstu praksēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, farmaceitiem, kā arī Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta ierēdņiem un darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tās seku novēršanu papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram noteikt piemaksu līdz 100 procentiem no mēnešalgas. Veselības ministram lemt par finansējuma izlietojumu atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai, un Veselības ministrijai piemaksām nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
11. Ārlietu ministrija un atbildīgās nozaru ministrijas atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, informē starptautiskās organizācijas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā par atkāpšanos no Latvijas starptautiskajām saistībām, ja šo saistību izpilde nav iespējama ārkārtējās situācijas laikā.
12. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.
13. Noteikt, ka likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozares ministrija, kura apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.
14. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.
15. Šajā rīkojumā minētos lēmumus, ja tie skar individuāli nenoteiktu adresātu loku, paziņot publiski Paziņošanas likuma 11. pantā paredzētajā kārtībā.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Veselības ministre I. Viņķele