Rīga, 2019.gada 16.aprīlī – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), sadarbībā ar citu nozaru ministrijām un pašvaldībām, izstrādājusi “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.-2030 gadam” (Rīcības plāns) dažādu gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai, un uzsāk šī plāna sabiedrisko apspriešanu. Šobrīd rīcības plāna projekts ir pieejams komentēšanai līdz 6.maijam, ar to var iepazīties VARAM mājas lapā.
Rīcības plāns izstrādāts, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī samazinātu izmaksas un zaudēto darba laiku, ko veselības problēmu un ārstu apmeklējumu dēļ rada gaisa piesārņojums. Rīcības plāna mērķis ir samazināt Latvijas kopējās emisijas 2020. – 2030.gadam, kuras tiek radītas vairākos sektoros – enerģētikas, transporta, rūpniecības, lauksaimniecības un mājsaimniecības nozarēs, un uzlabot gaisa kvalitāti iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijas lielākajās pilsētās[1].
Aprēķinātās emisiju prognozes parāda, ka Latvijā ir nepieciešams īstenot papildus pasākumus, lai nākotnē samazinātu slāpekļa oksīdu, daļiņu PM2,5 un amonjaka emisijas.
Savukārt gaisa kvalitātes mērījumu stacijās veiktie mērījumi parāda, ka lielākas gaisa kvalitātes problēmas un Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte konstatēta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.
Turklāt Rīgā tiek pārsniegti arī robežlielumi, kas noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos. Gaisa piesārņojums Latvijā, galvenokārt, rodas no transporta, kurināmā izmantošanas siltumenerģijas ražošanai, mājsaimniecībām un rūpniecības.
Amonjaka emisiju galvenais avots Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir lauksaimniecība. Savukārt Rīgas pilsētā lielu daļu no problēmām rada autotransports un mājsaimniecībās izmantotās apkures iekārtas.
Rīcības plānā tiek analizētas emisiju tendences, galvenās problēmas, kā arī vērtēta Latvijas virzība uz Eiropas Komisijas noteiktajiem valsts emisiju samazināšanas mērķiem 2020., 2025. un 2030.gadā un atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšanu pilsētās. Plāns arī piedāvā turpmākās rīcības, kas jāveic, lai samazinātu gaisa piesārņojumu. Piemēram, pastiprināt esošo vides prasību izpildes kontroli, finansiāli atbalstīt neefektīvu un vecu apkures iekārtu nomaiņu, kā arī veicināt centralizētās siltumapgādes attīstību un izmantošanu. Veikt esošo nodokļu izvērtējumu ar mērķi samazināt transporta radītās emisijas, kā arī veicināt gaisa kvalitātes rīcības plānu izstrādi pašvaldībās un sabiedriskā transporta un velotransporta izmantošanu.
Aicinām sabiedrību iepazīties ar Rīcības plānu un sniegt savas idejas un ierosinājumus plāna uzlabošanai rakstot uz e-pastu pasts@varam.gov.lv Ar Rīcības plāna projektu var iepazīties šeit.
Rīcības plāns tapis atbilstoši direktīvai, likumam “Par piesārņojumu” un Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 614 “Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi”. Rīcības plāns izstrādāts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju, Vides konsultatīvo padomi un pašvaldībām.
[1] Detalizēta informācija par noteiktajiem gaisa kvalitātes mērķiem noteikta Ministru kabineta noteikumos – MK 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 614 “Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi” un Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti
Papildu informācija:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026533, e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv