Trešdien, 30. oktobrī, Saeima konceptuāli akceptēja nākamā gada valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Likumprojekts nākamajiem gadiem noteiks ne tikai valsts fiskālo politiku, bet arī redzējumu par valsts drošību, ekonomisko noturību pret ārējiem satricinājumiem un tās konkurētspēju.
“2025. gada valsts budžets ir veidots ar redzējumu par valsts drošību, ekonomisko noturību pret ārējiem satricinājumiem un tās konkurētspēju. Tā veidošanā valdība ir centusies sasniegt divus stratēģiskos mērķus: nodrošināt pienācīgu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, kā arī nodrošināt izaugsmei nepieciešamos stimulus un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, lai censtos izvairīties no recesijas,” uzrunājot Saeimas deputātus, sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Neraugoties uz ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos un ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos reģionā, valdība ir sagatavojusi fiskāli sabalansētu un Eiropas Savienības noteikumiem atbilstošu, ilgtspējīgu 2025. gada budžeta projektu.
Aizvien aktuālie drošības jautājumi gan kopējā Eiropas, gan Baltijas valstu reģionā, pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās agresorvalstij Krievijai, kā arī aktuālās mūsu tautsaimniecības nozaru vajadzības lika valdībai īpaši atbildīgi veidot nākamā gada budžetu un virzīties uz būtisku iekšējās un ārējās drošības izmaksu palielinājumu. Tostarp ir paredzēts arī nozīmīgs atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 65 miljonu eiro apmērā.
2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025. gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.
Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro. Piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.
Budžeta un vidēja termiņa ietvara sagatavošanas procesā ir parakstīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols. Valdība 2025. gada budžeta projektā ir paredzējusi finanšu resursus, kas pilnā apmērā kompensēs nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Vienošanās pašvaldību ieņēmumu sadalei paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir pašvaldību lielākais ieņēmumu avots, proporciju 2025. gadā 78% pašvaldībām un 22% valsts budžetam. Visām pašvaldībām 2025. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 10,4% apmērā, salīdzinot ar 2024. gadam plānoto.
Latvijas ekonomikas attīstībai 2025. gadā Eiropas Savienības (ES) fondu, tai skaitā Atveseļošanas fonda investīcijām, budžetā būs pieejami 1,48 miljardi eiro. ES fondi joprojām ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā, kas veido ap 50% no kopējā publiskā finansējuma. Viena no nākamā gada prioritātēm turpinās būt tieši jauno investīciju ātrāka ieplūšana Latvijas ekonomikā.
Valdība izstrādāja 2025. gada budžeta likumprojektu, ievērojot jauno ES fiskālo regulējumu un saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, tāpēc arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks.
Fotogrāfijas no Saeimas ārkārtas sēdes
