Pārresoru koordinācijas centra vadībā ir sagatavots Latvijas otrais Ziņojums Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) ieviešanu. To ANO Augsta līmeņa politikas forumā Ņujorkā 2022. gada jūlijā prezentēs izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Ziņojuma gatavošana ir iespēja novērtēt Latvijas sasniegto ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, un Latvijas valdībai, institūcijām un organizācijām informēt par savu ieguldījumu Latvijas valsts un pasaules ilgtspējā.
Otrais ziņojums tiek prezentēts 2022. gadā, kad Latvija ir pabeigusi vienu vidēja termiņa plānošanas periodu (2014-2020), uzsākusi Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027) un Eiropas Zaļā kursa īstenošanu, pievērsusies COVID-19 pandēmijas izraisīto seku novēršanai un risina ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu saistītos izaicinājumus.
Latvijai ir labi sasniegumi miera, tiesiskuma un spēcīgu institūciju jomā (16. IAM), pēdējos gados palielinājies sniegtais atbalsts pasaules valstīm ar zemiem attīstības rādītājiem (17. IAM). Starp Latvijas lielākajiem izaicinājumiem jāuzsver joprojām augstais ienākumu nevienlīdzības līmenis starp cilvēkiem un reģioniem Latvijā (10. IAM) un nabadzības riska pieaugums, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.
Klimata jomā ir svarīgi konsekventi risināt izaicinājumus enerģētikā un turpināt kursu, lai izpildītu 2030. gada apņemšanās klimata pārmaiņu mazināšanai, vienlaikus nodrošinot, ka mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem netiek nesamērīgi negatīvi ietekmētas.
ANO Ģenerālajā asamblejā 2015. gadā pieņemtajā rezolūcijā "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam jeb Dienaskārtība 2030”, rakstīts: bez miera nevar būt ilgtspējīga attīstība. Tāpēc Latvija ziņojumā ANO norādīs uz Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu ietekmi uz starptautisko kārtību, sabiedrību polarizāciju, uz pārtikas un enerģijas tirgiem un visneaizsargātākajiem cilvēkiem visā pasaulē.
2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā tika pieņemta rezolūcija “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam jeb Dienaskārtība 2030”. Tā nosaka 17 mērķu un tiem pakārtoto apakšmērķu sasniegšanu. Par tās progresu valstis ziņo divas vai trīs reizes laikposmā līdz 2030. gadam. Dienaskārtība 2030 paredz, ka IAM plānošanā un īstenošanā iesaistās itin visi – indivīdi, pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors, valstis, valstu apvienības, ANO un citas institūcijas.
Latvijas ziņojumu sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām, akadēmiskajām institūcijām un citām iesaistītajām pusēm sagatavojis Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) – par attīstības plānošanu atbildīgā valsts institūcija.
