Otrdien, 24. novembrī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”, kas paredz, ka no 2022. gada Šengenas informācijas sistēma (turpmāk – Sistēma) tiek pilnveidota, paplašinot iespēju starptautiskajā meklēšanā izsludināt papildu personu un priekšmetu kategorijas.
Turpmāk meklēšanā varēs izsludināt tādu priekšmetu kategorijas, kuri ir viegli identificējami, piemēram, tiem ir identifikācijas numurs. Kā arī, ja tiks meklēta persona, tad Sistēmā varēs iekļaut arī priekšmetu vai dokumentu, kuru var sasaistīt ar konkrēto personu. Līdz šim varēja meklēt tikai transportlīdzekļus, numura zīmes un dokumentus.
Meklējamās personas Sistēmā varēs pārbaudīt arī ar biometrijas datiem (pirkstu nospiedumi, fotogrāfija), piemēram, ja nozieguma vietā tiks atklāti daktiloskopiskie dati, tos varēs iekļaut Sistēmā, lai salīdzinātu ar biometrijas datu apstrādes sistēmā jau esošajiem pirkstu nospiedumiem, tādā veidā identificējot personu.
Ņemot vērā, ka Sistēmā tiek apstrādāti personas dati, kā arī ir paredzēts apstrādāt arī sensitīvu biometrijas datu kategorijas, būs iespējama ietekme uz indivīda pamattiesībām. Tāpēc ir paredzēts, ka sistēmā būs ieviesti papildu aizsardzības pasākumi, lai ierobežotu datu vākšanu un turpmāku apstrādi. Līdz ar to attiecībā uz personas datu aizsardzību, tiks ievērots samērīgums, jo tas paredzēs īpašus ziņojumu dzēšanas noteikumus un neparedzēs datu vākšanu un glabāšanu ilgāk nekā tas ir nepieciešams. Turpmāk kompetentajai iestādei par sistēmā iekļauto ziņojumu par personu, būs īsākā termiņā nekā pašlaik, jāpārskata, jāaktualizē vai jādzēš ziņojums.
Ievērojot dalībvalstīs pieaugošo migrāciju, ir nepieciešama efektīva informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, lai risinātu problēmas tādās jomās kā migrācijas pārvaldība, dalībvalstu ārējo robežu integrēta robežu pārvaldība, cīņa pret terorismu un pārrobežu noziedzība. Likumprojekts arī paredz Sistēmas izmantošanu tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanā, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi. Līdz ar to ir nepieciešama efektīva informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu noturīgu minēto problēmu risinājumu.
Ar Likumprojektu plānots nodrošināt to tiesību normu praktisko piemērošanu, kas izriet no trīs Eiropas Padomes un Parlamenta regulām, kas attiecas uz Sistēmas izmantošanu robežu pārvaldībai, policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi.
Likumprojektu nepieciešams apstiprināt Saeimai, un plānots, ka tas stāsies spēkā 2021. gada 28. decembrī.
Sagatavoja:
Māris Zariņš
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr.: 67219213
Mob.: 29120858
E-pasts: maris.zarins@iem.gov.lv