Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām* piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No ES fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.
Pieejamā finansējuma sadalījumā ņemts vērā esošās situācijas izvērtējums attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un izmaksu efektivitāti. Vienlaikus, nodrošinot konceptuālajā ziņojumā “Par veselības aprūpes nozares reformu” iekļauto pamatprincipu ieviešanu, secināts, ka nepieciešams precizēt slimnīcu sadalījumu aprūpes līmeņos un pieejamo finansējuma apmēru attīstībai katrā no tiem. Tie skaidri nosaka, kādi izmeklējumi un ārstēšana pacientiem ir pieejama katrā no slimnīcām.
I slimnīcu līmenī būs jānodrošina darbība divos obligātajos profilos: terapijā un hronisko pacientu aprūpē. Papildus būs iespējama arī pacienta novērošana observācijas gultā līdz 4 stundām (observācija), lai veiktu diferenciālo diagnostiku un novērtētu pacienta stāvokli. I līmeņa slimnīcām attīstības projektiem būs pieejams līdz 330 tūkstošiem eiro no fondu līdzekļiem.
II slimnīcu līmenī tiks nodrošināta darbība trīs obligātajos profilos: terapijā, hronisku pacientu aprūpē un ķirurģijā. Papildus iestādē varēs tikt nodrošināta darbība šādos profilos: ginekoloģija, grūtniecības un dzemdību, pediatrija, traumatoloģija. II līmeņa slimnīcām attīstības projektiem būs pieejams līdz 770 tūkstošiem eiro no fondu līdzekļiem.
Savukārt III slimnīcu līmenī tiks nodrošināta darbība sešos obligātajos profilos: terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, ginekoloģija, grūtniecības un dzemdību un pediatrijā. Papildus varēs tikt nodrošināta darbība atbilstoši traumatoloģijas profilam un neiroloģijā. III līmeņa slimnīcām attīstības projektiem būs pieejami līdz 1,1 miljonam eiro no fondu līdzekļiem.
Atbalsts līdz 110 tūkstošiem eiro būs pieejams arī ārstniecības iestādēm, kas nodrošina Steidzamās medicīniskās palīdzības punkta darbību.
Papildu finansējums līdz 500 tūkstošiem eiro būs pieejams tām ārstniecības iestādēm, kuras veiks sadarbību slimnīcu sadarbības teritoriju ietvaros.
Minētā pieeja atbilst un papildina konceptuālajā ziņojumā “Par veselības aprūpes nozares reformu” noteikto stacionāro pakalpojumu sniegšanas modeli sadarbības teritoriju ietvaros, nodrošinot elastīgu pāreju uz sarežģīto veselības aprūpes pakalpojumu koncentrāciju sistēmiski svarīgajās slimnīcas un pēc iespējas plašāku veselības aprūpes pamatpakalpojumu pieejamību sadarbības teritorijas iedzīvotājiem.
Paredzēts atbalstīt katras sadarbības teritorijas slimnīcas tādas infrastruktūras attīstību, kas nākotnē ļaus operatīvi bez papildu ieguldījumiem reaģēt uz izmaiņām un pielāgot attīstītas infrastruktūras izmantošanu atbilstoši aktuālajām vajadzībām.
* Madonas slimnīca; Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība; Cēsu klīnika; Dobeles un apkārtnes slimnīca; Jūrmalas slimnīca; Kuldīgas slimnīca; Ogres rajona slimnīca; Alūksnes slimnīca; Krāslavas slimnīca; Preiļu slimnīca; Siguldas slimnīca; Tukuma slimnīca; Līvānu slimnīca; Aizkraukles slimnīca; Bauskas slimnīca; Limbažu slimnīca; Ludzas medicīnas centrs; Saldus medicīnas centrs; Rīgas 1.slimnīca, Saulkrastu slimnīca, Smiltenes slimnīca un Priekules slimnīca.
VIDEO - Veselības ministrijas mediju brīfings par izmaiņām.
