Lai attīstītu veselības aprūpi pacientiem, tiks paplašināta vecmātes loma grūtniecības un pēcdzemdību aprūpē, uzlabota informācijas aprite starp Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu un ģimenes ārstiem, kā arī ievērojami paplašināts jaundzimušo vielmaiņas slimību skrīnings.
Izmaiņas, kas veicinās efektīvāku un uz pacientiem vērstu veselības aprūpi, otrdien, 19. novembrī, atbalstīja valdība, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” un “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”.
Samazinās bērnu atkārtotu nokļūšanu slimnīcā
No 2025. gada 1. janvāra Bērnu slimnīca gadījumos, kad bērns saņems palīdzību uzņemšanas nodaļā, bet netiks stacionēts, informēs ģimenes ārstu, izmantojot E-veselības sistēmu. Šī kārtība nodrošinās ģimenes ārstiem pilnīgu informāciju par bērnam sniegtajiem pakalpojumiem un speciālistu rekomendācijām turpmākai veselības aprūpei ambulatori.
Bērnu slimnīcas mediķi uzsver, ka šāda pieeja uzlabos aprūpes pēctecību un samazinās gadījumus, kad bērni atkārtoti nokļūst slimnīcā, tostarp atkarību ārstēšanas kontekstā. Iepriekš vecāki ne vienmēr informēja ģimenes ārstus par slimnīcas uzņemšanas nodaļā sniegto palīdzību un rekomendācijām, radot pārtraukumus bērnu veselības aprūpē.
Paplašinās vecmātes lomu grūtniecības un pēcdzemdību perioda aprūpē
Lai stiprinātu vecmātes lomu veselības aprūpes sistēmā, turpmāk vecmātes ar Nacionālo veselības dienestu varēs slēgt līgumu dzemdību palīdzības nodrošināšanai grūtniecības un pēcdzemdību periodā, un šīs aprūpes ietvaros vecmāte būs tiešās pieejamības speciālists, tas ir, vizītei nebūs nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Dzemdību palīdzību grūtniecības un pēcdzemdību periodā pamatā nodrošina ginekologs, dzemdību speciālists, taču fizioloģiski noritošas grūtniecības gadījumā šo palīdzību pilnā apjomā spēj nodrošināt vecmāte, ārstus piesaistot medicīniski sarežģītākos gadījumos.
Plānots, ka šis regulējums veicinās uz pacientu centrētu veselības aprūpi un tādējādi grūtniecības labvēlīgāku norisi, sievietes un bērna labbūtību, psihoemocionālo problēmu savlaicīgu atpazīšanu un rekomendāciju sniegšanu, veiksmīgāku un ilgstošāku zīdīšanas laiku un citus grūtniecības un pēcdzemdību periodā būtiskus aspektus, kas var ietekmēt mātes un bērna fizisko, garīgo un emocionālo veselību.
Plašāks vielmaiņas slimību skrīnings jaundzimušajiem
Turpinot attīstīt jaundzimušo veselības aprūpi, paplašināts vielmaiņas slimību skrīnings - jaundzimušiem ieviests skrīnings 15 iepriekš neiekļautām vielmaiņas patoloģijām, lai rastu iespēju savlaicīgi diagnosticēt noteiktas retās slimības, tādējādi rodot iespēju nodrošināt bērniem specifisku ārstēšanu.
Jaundzimušo skrīninga laboratoriskos izmeklējumus veiks Bērnu slimnīcas speciālisti, izmantojot izžāvēta asins piliena paraugus, kas tiks iegūti dzemdību palīdzības iestādēs pirmajās dienās pēc bērna piedzimšanas. Agrīna diagnostika ļauj savlaicīgi sākt ārstēšanu, ievērojami uzlabojot ārstēšanas prognozi un pacienta dzīves kvalitāti.
Pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski paplašināts jaundzimušo skrīninga apjoms, kas ir ļāvis diagnosticēt retas slimības agrīnā stadijā. Retās slimības ir viens no Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam prioritārajiem virzieniem.
Otrdien veiktās izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas un apmaksas kārtībā paredz vēl citas izmaiņas, kas vērstas uz pakalpojumu sniegšanas uzlabojumiem pacientiem.
