13. decembrī Ministru kabinets apstiprināja Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam, kas paredz turpināt stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu, veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.
Finanšu darījumu darba grupas (FATF) eksperti atzinuši, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un netiks iekļauta tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā”.
Lai gan izvirzītais mērķis – sakārtot finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un nodrošināt Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas atbilstību starptautiskajām prasībām ir sasniegts, iesāktais darbs ir jāturpina, tajā skaitā attiecībā uz FATF ekspertu sniegtajām rekomendācijām un turpmāk veicamajām darbībām dažādos rīcības virzienos. Vienlaikus īpaši uzsvērts, ka Latvijai jāpievērš pastiprināta uzmanība un resursi vietējās korupcijas apkarošanai un novēršanai.
Saskaņā ar plānu, paredzēts izstrādāt priekšlikumus attālināta uzraudzības procesa uzlabošanai/ieviešanai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), pārskatīt VID un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbinieku skaitu, resursus un nodarbināto atlīdzību, lai nodrošinātu, ka iestādes spēj pārvaldīt identificētos riskus.
Lai stiprinātu Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) kapacitāti stratēģiskās un operacionālās analīzes jomā, no 2023. gada izveidos 10 pastāvīgas amata vietas, nepalielinot Iekšlietu ministrijai noteikto kopējo amata vietu skaitu.
Tāpat FID iegādāsies virtuālo aktīvu izmeklēšanas programmatūru, lai spētu efektīvi izsekot noziedzīgas plūsmas virtuālajā vidē, kā arī atbalstītu tiesībsargājošās iestādes saistībā ar virtuālo aktīvu darījumu izsekošanu. Lai veicinātu tiesībsargājošo iestāžu sadarbību un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu finanšu noziegumu izlūkošanai un novēršanai, FID 2022. gada 30. martā atklāja Baltijā pirmo finanšu izlūkošanas un naudas atmazgāšanas novēršanas jeb AML inovāciju centru (AML Innovation Hub). Tā galvenā funkcija ir kalpot par platformu drošai un operatīvai sadarbībai starp dažādām Latvijas un ārvalstu tiesībsargājošajām institūcijām un datu centriem, izmantojot mūsdienīgas un inovatīvas tehnoloģijas informācijas apmaiņai un datu analīzei, kā arī veicināt zinātniskus pētījumus finanšu un ekonomisko noziegumu novēršanas jomā. AML inovāciju centrs paaugstinās izmeklēšanas un noziegumu apkarošanas efektivitāti.
Tāpat līdz nākamā gada beigām plānots nodrošināt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra modernizāciju, pilnveidojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju attiecībā uz patieso labuma guvēju informācijas pārbaudi reģistrācijas procesā.
Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2021. gada pārskata datiem kopumā Latvijas finanšu sektorā ir ievērojami samazinājies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riska līmenis būtiskākajos segmentos – kredītiestādēs un maksājumu iestādēs.
Plāns ir veidots, ņemot vērā 2020. gada nogalē pabeigtā Nacionālā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojuma par 2017.-2019. gadu secinājumus. Gatavojot plānu, ir ņemts vērā, ka Krievijas kara pret Ukrainu izraisītais straujais un apjomīgais sankciju pieaugums Latvijai ir radījis publiskajam un privātajam sektoram apjomīgus resursus prasošus uzdevumus šo sankciju izpildes nodrošināšanā.
Plāna īstenošanā no valsts budžeta līdzekļiem papildus 2023. gadā būs vajadzīgi 2 424 059 eiro, tai skaitā Iekšlietu ministrijai (FID) 448 478 eiro; 2024. gadā – 1 919 406 eiro, tajā skaitā Iekšlietu ministrijai (FID) - 995 644 eiro un 2025. gadam un turpmāk katru gadu 1 900 566, tajā skaitā Iekšlietu ministrijai (FID) - 995 644 eiro.
