Otrdien, 3. decembrī, Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai, lai virzītu tālāk izskatīšanai Saeimā, Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par “Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu”. Tajā atspoguļots Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves progress uz 2024. gada 1. novembri, kā arī sniegts pārskats par valsts sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei piešķirtā finansējuma apguvi.
Atbilstoši faktiskajai situācijai uz šodienu, infrastruktūras izbūves darbi uz Latvijas-Baltkrievijas robežas sauszemes posmos gar iepriekšējā un pārskata periodā izbūvēto žogu tuvojas noslēgumam.
Izbūvētās vieglo transportlīdzekļu patruļtakas un laipas tiek secīgi pieņemtas ekspluatācijā pa darbu daļām. No 119 km patruļtaku šobrīd pilns ceļš izbūvēts 85,96 km garumā, bet ceļa klātne nodrošināta 112,80 km garumā. Savukārt laipu patruļtakas izbūvētas 22,93 km no 27,13 km, bet pontonu patruļtakas pilnībā pabeigtas 1,75 km garumā.
Infrastruktūras izbūves darbus gar robežas žogu sauszemes posmos pamatā plānots pabeigt līdz šā gada beigām, izņemot nelielu posmu 510 metru garumā, kur ir paredzēta laipu izbūve purvainā zonā.
Vienlaikus Daugavas posmā, kur nav paredzēts robežas žogs, atbilstoši plānam noslēgusies sešu novērošanas torņu un to pievedceļu izbūve. Šie risinājumi būtiski uzlabo robežsargu darbu, ļaujot piekļūt un kontrolēt robežas zonu. Novērošanas torņu izbūve nodrošināta projekta Nr. NVA/RPVP/2023/1 “Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana - Metāla torņi un pievedceļi pie torņiem (3. kārta 1.posms)” ietvaros, kas tiek īstenots VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Kopējais projekta finansējums ir 3 633 924 eiro, tostarp Eiropas Savienības fonda nacionālās programmas (IRPVP) finansējums - 75% un valsts budžeta finansējums - 25%.
Kā notiek torņu uzstādīšanas darbi, var iepazīties video: https://ej.uz/sakarutorni
Tāpat šobrīd turpinās ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas divās būvdarbu kārtās, kur nav paredzēts robežas žogs. Minētajā Daugavas posmā, kur jau izbūvēti 6 novērošanas torņi un to pievedceļi, vēl plānota patruļtakas izbūve 16,7 km garumā un pieci tilti, lai nodrošinātu robežsargu kustību pāri upītēm, strautiem un gravām. Savukārt posmā ap Riču ezeru šobrīd saskaņoti būvprojekti rokādes ceļiem, ko plānots izbūvēt nākamajā periodā. Tie ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu, tā efektīvi reaģēt uz iespējamajiem pārkāpumiem – neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā.
Kā iepriekš ziņots, robežas žoga izbūves darbi 145 km garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas noslēdzās šogad jūlijā – 2023. gadā žogs tika izbūvēts sauszemes posmos (112 km), bet šogad tika pabeigta žoga izbūve atlikušajā posmā gar publiskajiem ūdeņiem.
Vienlaikus VNĪ vadībā aktīvi turpinās darbi uz Latvijas-Krievijas robežas. Latvijas-Krievijas robežas žogs šobrīd izbūvēts aptuveni 86% no kopējā robežas garuma (283 km). Atlicis izbūvēt aptuveni 33 km žoga, no kuriem nepilnus piecus kilometrus plānots izbūvēt šogad, savukārt 28 km žoga īpaši sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās saskaņā ar plānoto un MK protokollēmumā noteikto tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.
VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) deleģēts organizēt viedās infrastruktūras izbūvi uz ārējās sauszemes robežas. Viedā infrastruktūra ir inovatīvs un konstruktīvi sarežģīts risinājums, kas sastāv no elektronisko sakaru tīkla (elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli, elektronisko sakaru stabi, torņi vai masti), elektroapgādes ārējiem inženiertīkliem, klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar to saistītās infrastruktūras, kas būtiski uzlabos robežas apsardzībā iesaistīto institūciju reaģēšanas un novēršanas spējas. Visas ārējās sauszemes robežas aprīkošanu ar tehnoloģisko infrastruktūru paredzēts līdz 2026. gada beigām.
Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve uz valsts ārējās sauszemes robežas ir paredzēta vairākās kārtās, tajā skaitā gan uz Latvijas-Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas, gan uz Latvijas-Krievijas ārējās sauszemes robežas.
Būtiski, ka arī tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei uz Latvijas-Baltkrievijas robežas no Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai līdzekļiem ir piešķirts finansējums 95 958 631 eiro apmērā (tostarp 71 968 974 eiro fonda finansējums un 23 989 657 eiro nacionālais līdzfinansējums). Projektā plānota tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve 173 km garumā, aprīkojot ar tehnoloģisko infrastruktūru visu Latvijas-Baltkrievijas ārējo sauszemes robežu. Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves nodrošināšanai iepriekšējā periodā ir organizētas nepieciešamās iepirkuma procedūras un noslēgti tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanas un būvniecības līgumi, to ietvaros šobrīd intensīvi noris projektēšanas darbi, kā arī vienā darbu daļā ir uzsākti arī būvdarbi.
Savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei uz Latvijas-Krievijas robežas ar MK iepriekš pieņemtajiem lēmumiem ir atbalstīta valsts budžeta līdzekļu piešķiršana 2024. – 2026. gadam 36 242 788 eiro apmērā, kas ļaus nodrošināt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi pirmajās divās infrastruktūras izbūves kārtās uz Latvijas-Krievijas robežas atbilstoši iepriekšējā periodā organizētajām iepirkuma procedūrām. Šobrīd arī to ietvaros ir noslēgti tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanas un būvniecības līgumi, kuru ietvaros noris projektēšanas darbi.
