Lai mazinātu riskus Covid-19 tālākai izplatībai Latvijas iedzīvotāju vidū, atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai, valdība ir pieņēmusi stingrākus noteikumus cilvēku pulcēšanās ierobežošanai privātos un publiskos pasākumos un citus ierobežojumus. Fiziskās kontaktēšanās ierobežojumi attiecas uz publiskām norisēm iekštelpās un ārtelpās un nosaka divu cilvēku un divu metru distances ievērošanas noteikumus.
Ārkārtējās situācijas laikā tiek aizliegti jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.
Tiek samazināts kultūras, izklaides, ārpustelpu sporta un citu atpūtas vietu darba laiks no pulksten 8.00 līdz 22.00.
Kā līdz šim, ir aizliegti jebkādi publiski pasākumi, kā arī sapulces, gājieni un piketi. Tāpat ir aizliegta sporta norišu darbība telpās, kā arī reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties.
Savukārt publiskās vietās ir noteikti vairāki jauni ierobežojumi, kas nosaka personu atrašanos vienuviet. Visās publiskās vietās – iekštelpās, ārtelpās un koplietošanas telpās ir jāievēro savstarpēja divu metru distance, kā arī citi noteiktie fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.
Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās drīkst ne vairāk kā divas personas. Izņēmums ir personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī vecāks un to nepilngadīgie bērni gadījumos, ja tie nedzīvo vienā mājsaimniecībā. Vairāk nekā divas personas drīkst pulcēties arī gadījumos, kad tiek veikti darba vai dienesta pienākumi.
Tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas vietās varēs atrasties tāds personu skaits, kas tiks noteikts ar ekonomikas ministra rīkojumu, nodrošinot divu metru savstarpēju distanci un citus epidemioloģiskās drošības pasākumus. Vienlaikus valdība uzdeva ekonomikas ministram noteikt personu skaitu, kas vienlaicīgi var atrasties tirdzniecības vietā un sabiedriskās ēdināšanas vietā.
Papildus ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot fiziskās distancēšanās pasākumus, darbosies arī preses tirdzniecības vietas, vakcinācijas kabineti un ķīmiskās tīrītavas.
Turpmāk ar zāļu, medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu piegādēm primāri būs jānodrošina valsts vajadzības.
Aizsardzības ministrs turpmāk lems par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei un Valsts policijai, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot iestādes izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi.
Lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un pārliecinātos par personas sniegto informāciju par pārvietošanas patiesumu, Valsts policija pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma varēs pieprasīt informāciju elektronisko sakaru komersantiem par konkrētām personām, kurām var būt noteikts inficēto vai kontaktpersonu statuss.
Personām būs pienākums pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli, ciktāl tam ir būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā.
Darba devējs ārkārtējās situācijas laikā būs tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas gadījumos, ja būs pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Tas neattieksies uz personām, kuras ir nodarbinātas bīstamos darbos, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem.
29. marta grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" pieejami šeit: https://www.vestnesis.lv/op/2020/62D.1 .