Tieslietu ministrija Valsts kanceleja
Inovāciju sprints

Viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm tieslietu jomā ir noziegumos cietušo atbalsts. Arī Latvijā ir pieejama virkne juridisku, finansiālu, medicīnisku, psiholoģisku un cita veida cietušo vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Tieslietu ministrija (turpmāk – TM) ir nākusi ar iniciatīvu izvērtēt šobrīd pieejamās noziegumos un pāridarījumos cietušo atbalsta sistēmas funkcionalitāti, ar mērķi uzlabot valsts atbalsta pakalpojumu sniegšanas sistēmu cietušajiem. Atbilstoši arī Valdības rīcības plānam, TM līdz gada beigām valdībā iesniegs priekšlikumus atbalsta sistēmas procesa pilnveidošanai.

Šīs iniciatīvas kontekstā “cietušā” jēdziens attiecas arī uz personām, par kuru piedzīvoto nav uzsākts kriminālprocess. “Noziegumā cietušā” statuss attiecināms uz personām, kuras par cietušām atzītas kriminālprocesā.

TM ir uzņēmusies izvērtēšanas procesa koordinēšanu, “savedusi kopā” procesā iesaistītos, lai noskaidrotu, kā veidojas sadarbība starp iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem un kas ir nepieciešams tam, lai sistēma strādātu vēl labāk un būtu pieejama cietušajam.  Par procesa izvērtēšanas formu TM izvēlējās neitrāla procesa vadītāja jeb fasilitatora uzraudzīto inovācijas sprinta formātu. Šis dizaina domāšanā balstītais darbnīcu cikls, kura īstenošanu nodrošina Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija, ļauj dažādām iesaistītajām pusēm īsā laika posmā un neitrālā darba vidē kopīgi izzināt risināmā jautājuma kontekstu un iesaistīto vajadzības, lai definētu problēmu, kurai izstrādāt risinājuma sākotnējo formu jeb prototipu.

Sadrumstalota sistēma

Pirmajā koprades darbnīcā TM komandai pievienojās Valsts policijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, pašvaldību sociālo dienestu, kā arī krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” pārstāvji. Pirmais solis bija apkopot pieejamo informāciju par valstī piedāvātajiem atbalsta pakalpojumiem, izvērtēt to trūkumus, izceļot jau zināmo par noziegumos cietušo vajadzībām un gaidām.

Guna Puce, Tieslietu sektora IKT vadītāja norāda: “Inovācijas laboratorijā vēlamies detalizēti izpētīt esošo situāciju, jo pašlaik atbalsta pasākumus nodrošina plašs iesaistīto loks – četras ministrijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Turklāt līdz šim skats uz atbalsta sistēmu ir bijis no institūciju puses. Tagad vēlamies apzināt, kā sistēma izskatās no cilvēka puses – izprast cietušā vajadzības un organizēt sistēmu tā, lai valsts, pašvaldību un NVO piedāvātie pakalpojumi sasniegtu cietušo tam atbilstošā laikā un vietā. Svarīgi arī ieraudzīt, kādi pakalpojumi trūkst. Uzdevums ir izaicinošs, jo jāsakārto atbalsta pasākumu sistēma un vienlaikus jāizstrādā sadarbības un organizatoriskais modelis, lai starpinstitūciju sadarbībā turpinātu attīstīties un pielāgoties klienta vajadzībām.”

“Pakalpojumu groza apzināšana inovācijas sprintā notiek pavisam citādi nekā formāla rakstveida informācijas apmaiņa starp institūcijām. Personīga saziņa klātienes sarunā un formālas atbildes vēstule uz informācijas pieprasījumu ir divas dažādas lietas! Tiekoties sprinta darbnīcās, mēs secinām, ka esošie pakalpojumi ir daudzveidīgi, taču nepilnības darbības koordinēšanā starp institūcijām var radīt pakalpojuma dublēšanos vai pat šķēršļus pakalpojuma saņemšanā un sekmīgā palīdzības meklētāju novirzīšanā pie īstā speciālista,” novēro TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Eva Krjukova.

Pieredzes apmaiņa un sarunāšanās parādīja, ka atsevišķi pakalpojumi ir pieejami fragmentāri. Tā, piemēram, “Bērna mājas” pakalpojumi un pašvaldību brīvprātīgi ierosinātās atbalsta iniciatīvas var nebūt pieejamas cietušā dzīvesvietas tuvumā vai pat reģionā. Viss liecina par nepieciešamību pēc vienota kontaktpunkta izveides, lai atbalsta sniegšanas un saņemšanas iespējas būtu pārredzamas un kvalitatīvi pieejamas ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

“Pakalpojumu kartējuma veidošana ir būtiska arī organizācijām, lai tās nestrādātu vien savā izolētā lauciņā, bet vairāk konsultētos un atbalstītu cita citu cietušā vajadzībām visatbilstošākā atbalsta pakalpojumu kopuma nodrošināšanā,” piemetina Kristiāna Kalniņa, TM Krimināltiesību departamenta direktora vietniece.

Cietušā ceļš

“Ja cietušais saprot, ka pret viņu ir vērsts noziegums un vēlas nodibināt taisnību, vispirms vēršas vai saņem ieteikumu vērsties Valsts policijā. Kurā iecirknī un ar ko sazināties? Kāds informācijas apjoms jāsniedz un kādā formā tas jādara? Ko darīt, ja pirms vēršanās policijā vēlas saņemt psihoemocionālu atbalstu? Šie visi ir sākotnējie soļi, ar ko saskaras cietušais un var būt viņam neskaidri. Jāatceras, ka apjukumu pastiprina pārdzīvojums par pieredzēto – cilvēks ir cietis traumu, kuras sekas var būt jūtamas ilgstoši, un šādos brīžos ne vienmēr cilvēks spēj rast risinājumu šķietami vienkāršām lietām,” norāda Eva Krjukova, TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore.

“Kriminālprocesa virzīšanās atbilstoši likumam, notiesājoša sprieduma vai kompensācijas piešķiršana nenozīmē, ka cietušais jūtas pienācīgi atbalstīts. Vairāk par kriminālprocesuālām darbībām bieži vien nepieciešams tieši psihoemocionāls atbalsts. Cilvēku vajadzības ir individuālas, bet gandrīz visi cietušie atbalsta meklēšanā un saņemšanā mēdz justies vieni un apjukuši. Cilvēka emocionālais stāvoklis un faktiskās vajadzības ne vienmēr saņem pienācīgi lielu uzmanību. Cietušā pieredze un nepieciešamības ir jāliek pirmajā vietā, un sprints palīdz apzināt iespējas, kā varam mazināt traumas ietekmi un atvieglot cietušajam atgriešanos normālā ikdienas dzīvē pēc nozieguma,” stāsta Kristiāna Kalniņa.

TM pārstāves izceļ arī augsto latentās noziedzības līmeni – vismaz puse vardarbīgo noziegumu nemaz netiek ziņoti. Cilvēki vairās kontaktēties ar atbildīgajām iestādēm vai stāstīt par to tuviniekiem un pārdzīvojumu glabā pie sevis. Ja cietušais nesaņem atbalstu, no tā cieš arī ģimene un sabiedrība. Psiholoģiskais atbalsts pieejams arī pirms vēršanās policijā, taču cilvēku informētība par to ir nepietiekama, līdz ar to mazinās iespēja, ka cilvēks jutīsies gatavs ziņot par pāridarījumu policijai.

Solis tālāk

Šobrīd dalībnieki turpina valsts piedāvāto cietušo atbalsta pakalpojumu apzināšanu un kartēšanu.  Intensīvais darbnīcu cikls varētu noslēgties ar konkrētiem rīcības soļiem atbalsta sistēmas vājo vietu pilnveidošanai. Arī turpmākā darba virzībai pēc sprinta būs nepieciešams apņēmīgs procesa vadītājs.

“Pirmais lielais uzdevums jau paveikts: dažādu institūciju atbildīgie pārstāvji ir sanākuši kopā, lai novērtētu esošās atbalsta sistēmas stiprās un vājās puses. Esam sākuši mērķtiecīgu starpinstitucionālu  diskusiju un ar atvērtu prātu, degsmi un dziļu atbildību apliecinājuši savu gatavību turpināt sadarboties arī pēc sprinta,” vēsta TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu.

Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).


 

Logo