Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas projekts ir noslēdzies otrdien, 4. aprīlī. Šobrīd platformā ir 119 dalībnieku, kam ir izveidotas mājaslapas ar vienotu funkcionalitāti un dizainu, radot lietotājiem atpazīstamu vidi. Projekta gaitā un arī šobrīd iestādes izrāda lielu interesi par pievienošanos platformai.
Uzsākot projektu 2018. gadā, tika plānots izveidot 60 iestāžu vietnes, taču, projektu atzīstot par veiksmes stāstu, to pagarināja divas reizes, piešķirot arī papildu finansējumu, un līdz projekta īstenošanas beigām tika izvirzīts jauns mērķis – izveidot vismaz 110 vietnes. Pašlaik rezultāts ir divreiz lielāks, nekā sākotnēji cerēts.
Tīmekļvietņu vienotā platforma (Platforma) tika veidota, lai uzlabotu iestāžu komunikāciju ar iedzīvotājiem. Valsts kanceleja kopā ar sadarbības partneriem vēlējās radīt vidi, kurā iestādēm tiktu veidotas piekļūstamas un lietotājiem draudzīgas mājaslapas ar vienotu funkcionalitāti, kurās var ērti un ātri atrast nepieciešamo informāciju. Vietnes tika veidotas, balstoties uz aptaujām, lietojamības testiem, pētījumiem un konsultējoties ar nozares speciālistiem, ņemot vērā labo praksi.
Platformas idejas autore, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova, atskatoties uz īstenoto projektu: “Šodien tiešām ir gandarījums, ka veiksmīgi īstenojusies ideja par labākām valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnēm. Ir izdevies veiksmīgi apvienot gan iedzīvotāju gaidas pēc ērti lietojamām vietnēm, gan iestāžu vajadzības pēc mūsdienīgām mājaslapām ar plašu funkcionalitāti. Ideja par šādu tīmekļvietņu vienotu platformu radās jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un kā jebkurš pārmaiņu process, tas prasa laiku, bet tas ir būtisks solis uz priekšu komunikācijas pilnveidošanai ar iedzīvotajiem.”
Platforma nodrošina optimizētu resursu izlietojumu informācijas tehnoloģiju (IT) jomā valsts pārvaldē un pašvaldībās. Tā piedāvā iestāžu oficiālo vietņu veidošanu, izmitināšanu, uzturēšanu, atjaunināšanu un drošības pārvaldību. Iestāžu mājaslapām, kuras atrodas ārpus platformas, administrēšana un pārvaldība tiek organizēta katrā iestādē atsevišķi. Vairākkārtīgs resursu izlietojums un decentralizēta, sadrumstalota IT pārvaldība sadārdzina mājaslapu uzturēšanu, kā arī rada grūtības valsts pārvaldē piesaistīt nepieciešamos IT jomas speciālistus, kas varētu nodrošināt augsta līmeņa tīmekļvietņu pārvaldību.
Šī gada sākumā tika veikta Platformas iestāžu aptauja, kurā lielākā daļa aptaujāto dalībnieku atzīst, ka jaunā tīmekļvietne ir ērti izmantojama, tajā ir pieejama plaša funkcionalitāte un tā atbilst mūsdienu prasībām. Lielākā daļa aptaujāto atzina, ka iestādei ir nepieciešama ne vien oficiālā mājaslapa, bet arī iespēja veidot citas vietnes. Tāpēc projekta nākamajā kārtā tiks sniegta arī iespēja veidot atšķirīgas un daudzveidīgas mājaslapas, piemēram, tematiskās vietnes.
Iestādēm ir liela interese pārnākt uz platformu, jo tā nodrošina ne vien mūsdienīgas un piekļūstamas vietnes, bet arī risina kiberdrošības jautājumus. Platformai ir daudz lielāka iespēja atvairīt regulāros uzbrukumus, kas ir kļuvuši īpaši intensīvi līdz ar brīdi, kad Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā. Daudzām valsts iestādēm un pašvaldībām, iespējams, nebūtu pietiekamu resursu, lai pasargātu savu mājaslapu,” uzskata tīmekļvietņu vienotās platformas projekta vadītāja Vita Vodinska. “Nākamajā projekta kārtā turpināsim veidot un uzturēt iestāžu oficiālās mājaslapas, uzlabojot un attīstot esošo funkcionalitāti, kā arī tiks būtiski paplašināta Platformas funkcionalitāte, lai iestādes varētu tajā veidot arī citas, daudzveidīgas vietnes.”
Projekts aizsākās 2018. gadā, un ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu to īstenoja Valsts kanceleja sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru (IeM IC), Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) un Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA).
Sākot ar šo gadu, ar Atveseļošanas fonda atbalstu tiek uzsākta projekta nākamā kārta, un to īsteno Valsts kanceleja sadarbībā ar IeM IC, KISC un VRAA. Atveseļošanas fonda ietvaros tiks piesaistīti 2 100 000 eiro, un projektu paredzēts īstenot līdz 2026. gada martam.