Otrdien, 7. jūnijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādātās Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022. – 2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes), kas paredz izveidot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām.
Tieslietu ministrijas un Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna darbības stratēģijas ilgtermiņa mērķis ir pilnveidot notiesāto personu resocializācijas sistēmu un stiprināt sabiedrības drošību, lai mazinātu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu Latvijā, panāktu notiesāto personu resocializāciju un sniegtu iespēju dzīvot likumpaklausīgu dzīvi sabiedrībā.
Resocializācijas politikas īstenošanā vadošā loma noteikta Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Valsts probācijas dienestam, ņemot vērā tiesību aktos iestādēm noteikto kompetenci. Īstenojot Pamatnostādnes, plānots mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem gan soda izpildes laikā, gan pēc tā, ieviešot kriminālsoda izpildes efektivitātes mērījumu sistēmu, nodrošinot atbilstoša personāla pieejamību ieslodzījuma vietās un Valsts probācijas dienestā. Pamatnostādnēs ietvertā politikas mērķa īstenošanai kritiski svarīga ir ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstība, t.i., jānodrošina soda izpildes vajadzībām atbilstoša infrastruktūra un nepieciešamie e-risinājumi. Tāpat plānots stiprināt pašvaldību un NVO lomu resocializācijas procesā, izglītojot un nodrošinot atbalsta pasākumus NVO, pašvaldībām un citām institūcijām.
Lai īstenotu Pamatnostādnēs paredzētos uzdevumus, plānots piesaistīt Eiropas Sociālā fonda Plus finansējumu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam, kā arī citus ārvalstu finanšu instrumentus un valsts budžeta līdzekļus.
Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022. – 2027. gadam pieejamas Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
