Trauksmes celšanas likuma pirmā darbības gada laikā centrālajās valsts institūcijās saņemti 435 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. No tiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119. Visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu.
2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, kas radīja iespēju iedzīvotājiem, novērojot darba vidē iespējamus pārkāpumus, kas varētu apdraudēt plašākas sabiedrības intereses, droši vērsties pie sava darba devēja, valsts pārvaldē vai nevalstiskajās organizācijās.
“Jaunais likums parāda, ka iedzīvotāji ir gatavi ziņot, ja tiek aizsargāta viņu konfidencialitāte un valsts pārvalde uz norādītajām ziņām reaģē. Tomēr būs vajadzīgs laiks, lai uzticēšanās, ka tas tiešām tā notiek, nostiprinātos, un valsts no iedzīvotājiem sāktu saņemt ziņojumus par plaša mēroga pārkāpumiem,” likuma pirmajā darbības gadā gūto pieredzi raksturo Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
No 119 trauksmes cēlēju ziņojumiem 54 gadījumos izskatīšana turpinās, tostarp ir ierosināts viens kriminālprocess. 65 ziņojumu izskatīšanu pabeidza 2019. gadā. Lēmums piemērot sodu ir pieņemts 7 gadījumos – 6 administratīvo pārkāpumu lietās un vienā disciplinārlietā. 11 reizes ziņojuma rezultātā veikti uzlabojumi, novēršot trūkumus, par kuriem celta trauksme. Savukārt atlikušajā daļā gadījumu ziņojumi izskatīti citā veidā vai arī nav apstiprinājušies fakti par pārkāpumu.
Trauksme visbiežāk celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, pārkāpumiem publiskajos iepirkumos, kā arī finanšu un kapitāla tirgus sektorā. 2019. gadā trauksmes cēlēji ziņojuši arī par iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar interešu konflikta situācijām, valsts valodas lietošanu, vides tīrību un draudiem videi un cilvēku veselībai, darba tiesību pārkāpumiem, darba drošību, būvniecību un citā jomām.
Lai nodrošinātu efektīvu Trauksmes celšanas likuma darbību, 2019. gadā Valsts kancelejā tika izveidots Trauksmes cēlēju kontaktpunkts un radīta tīmekļvietne trauksmescelejs.lv, kurā apkopota visplašākā informācija par trauksmes celšanas iespējām, trauksmes cēlēju aizsardzību un metodoloģiska informācija, kā ieviest drošus ziņošanas mehānismus un kā izvērtēt saņemtos ziņojumus.
“Mēs regulāri sniedzam konsultācijas iedzīvotājiem, iestādēm un uzņēmumiem, kā var celt trauksmi, saņemt aizsardzību, kā veidot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu iestādēs un uzņēmumos. Konsultējot iestādes par saņemto ziņojumu izskatīšanu, aicinājām tās rūpīgi iedziļināties iesniegtās informācijas saturā, lai neviens iesniegums nepaliktu bez ievērības, un reaģēt uz to. Uzskatām, ka īpaša uzmanība jāpievērš ziņojumiem, kas skar sabiedrības interešu aizskārumu un tam jābūt būtiskākajam rādītājam, kas liek iestādei sākt efektīvi rīkoties neatkarīgi no tā statusa, kāds ziņojuma iesniedzējam piešķirts. Iedzīvotājus motivē pārliecība, ka, ceļot trauksmi, pārkāpumi tiks novērsti un problēmsituācija, uz kuru viņi norāda, tiks risināta,” skaidro Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte Inese Kušķe.
Trauksmes cēlēju kontaktpunktā saņemti 70 iesniegumi. 2019. gadā ir sniegtas konsultācijas un atbalsts 268 iedzīvotājiem – potenciālajiem trauksmes cēlējiem, kompetento iestāžu trauksmes celšanas kontaktpersonām, uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem gan par aizsardzības mehānismiem, gan par trauksmes celšanas mehānismu ieviešanu, gan citiem jautājumiem.
Pārskatu par Trauksmes celšanas likuma darbību 2019. gadā Valsts kanceleja publicēs 2020. gada marta vidū.
Foto galerija:
Zane Ozola
Komunikācijas departamenta konsultante
Tālr.: 67082902
E-pasts: zane.ozola@mk.gov.lv