Kopš septembra sākuma ikvienam interesentam pieejams Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls (TAP portāls). TAP portāls dod iespēju katram Latvijas iedzīvotājam aktīvi iesaistīties sabiedrības līdzdalības aktivitātēs un elektroniski piedalīties aktuālu tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu sabiedriskajā apspriešanā. Autorizējoties TAP portālā ar Latvija.lv, ir iespējams arī piedalīties šo projektu izstrādē un izteikt savu viedokli. TAP portāla komanda apkopojusi trīs iedzīvotājiem svarīgus projektus, kuru izstrādā līdzdarboties var pagūt vēl šogad.
TAP portālā vienkopus atrodama informācija par dažādiem valdībā izskatāmajiem dokumentiem. Tajā var atrast ar tiesību akta izstrādi saistīto informāciju – anotāciju, pielikumus, atzinumus, izziņas u. c., izņemot ierobežotas pieejamības informāciju. Katrs interesents var sekot līdzi, kurā ministrijā un kādā stadijā (piemēram, sabiedriskajā apspriešanā vai jau izskatīšanā Ministru kabineta sēdē) šobrīd atrodas konkrētais tiesību akta vai attīstības plānošanas dokumenta projekts. Turklāt to iespējams darīt jebkurā laikā, izmantojot arī mobilās ierīces.
“Noteikti vēlamies mudināt apskatīt un izmēģināt TAP portālu ikvienam, piedaloties aktuālo tiesību aktu projektu publiskajā apspriešanā, un sniegt savu ieguldījumu labākas un pārdomātākas nākotnes veidošanā! Ierosmei – trīs aktuāli tiesību aktu projekti, kuru publiskajā apspriešanā vari piedalīties vēl šogad. Projekti skar gan mūsu ikdienas komfortu, gan sabiedriskās aktivitātes un izglītību – iespējams kādam valsts svētku laikā tā būs iespēja sniegt ieguldījumu labākas ikdienas veidošanā mūsu valstī,” aicina TAP portāla projekta vadītāja Signe Rudzīte.
Satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldība
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteikumu projekts nosaka prasības satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldībai, kā arī vides trokšņa robežlielumus aktualizētajam apbūves teritoriju iedalījumam.
Šobrīd prasības satiksmes un rūpniecisko objektu radītā trokšņa pārvaldībai izriet no vairāku politikas jomu – vides aizsardzības, teritorijas attīstības plānošanas un būvniecības būvakustikas – regulējošiem normatīvajiem aktiem, tomēr vides trokšņu mērķlieluma un robežlieluma piemērošana tajos nav nodalīta. Vides trokšņa mērķlielums ir vērtība, kuru vides aizsardzības institūcijas ņem vērā attiecībā uz piesārņojošo darbību, nosakot pakāpeniski veicamas rīcības, kas samazina trokšņa rādītāja vērtību, savukārt vides trokšņa robežlielums – vides kvalitātes normatīvs, ko nevar pārsniegt.
Vēsturiski autoceļu un dzelzceļu tuvumā ir izveidojušās un laika gaitā paplašinājušās blīvi apdzīvotas teritorijas. Nepārdomāta teritoriālās attīstības plānošana, neievērojot plānošanas principus un normatīvo aktu prasības, joprojām rada apstākļus jaunu apdzīvotu zonu ar paaugstinātu vides troksni veidošanai. Līdz ar vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanu šādās teritorijās nevar tikt risināti jautājumi par jaunu pakalpojumu attīstību. Jaunais noteikumu projekts izstrādāts, lai novērstu pretrunas līdzšinējā regulējumā un noteiktu vides trokšņa mērķlielumu un robežlielumu piemērošanas gadījumus. Regulējums ir būtisks trokšņa pārvaldībā, lai nodrošinātu līdzsvarotu teritoriju attīstību un kvalitatīvu dzīves vidi.
Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā
Tieslietu ministrijas sagatavotie Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā paredz biedrībām un nodibinājumiem obligāti norādīt savu darbības jomu. Tāpat šie grozījumi paredz vienkāršot likvidāciju ar Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmuma dienesta lēmumu un sakārtot attālināto biedru sapulču regulējumu. Grozījumi skars arī rīcību gadījumos, kad biedrība vai nodibinājums pārkāpj tiesas lēmumu veikt darbības, kas var apdraudēt valsts vai sabiedrisko drošību.
Kā liecina pašu nevalstisko organizāciju (NVO) veiktais pētījums, nereti nevalstiskās organizācijas (NVO) nespēj identificēt savu saimniecisko darbību un nereģistrē savu darbības jomu Uzņēmumu reģistrā. Neskaidra kopējā NVO sektora aina rada negatīvas sekas, jo bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams izdalīt un analizēt atsevišķas biedrības un nodibinājumus, to darbības jomas, saimnieciskās darbības aktivitātes un finanšu un citus rādītājus. Šāda neskaidrība liedz mērķēti sasniegt noteiktu jomu NVO, kad tas ir nepieciešams, piemēram, noteikt iespējamos valsts atbalsta saņēmējus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai vai noskaidrot NVO patieso nodarbošanās veidu un aktivitātes, ko tā finansē.
Saskaņā ar projektā ietverto regulējumu turpmāk visām biedrībām un nodibinājumiem būs obligāts pienākums norādīt savu darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta izveidotajai klasifikācijai. Tāpat projekts paredz sakārtot noteikumus par biedrību un nodibinājumu biedru attālināto sapulču norisi un tiesības Uzņēmumu reģistram un Valsts ieņēmumu dienestam vienkāršotā veidā likvidēt tās biedrības un nodibinājumus, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, bet praktiski savu darbību ilgstoši neveic un pienākumus nepilda.
Nepieciešamību veikt minētās izmaiņas jau ilgstoši uzsvērušas arī pašas nevalstiskās organizācijas. No nevalstisko organizāciju puses izskanējuši aicinājumi atbildīgajām institūcijām sakārtot šo darbības vidi. Vienlaikus paredzams, ka likumprojekta virzība nebūs vienkārša un ātra.
Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Rīcības plāns ir izstrādāts, lai nodrošinātu Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto četru izglītības attīstības mērķu sasniegšanu. Šie mērķi ir augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls; mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu vērsts izglītības piedāvājums; atbalsts ikviena izaugsmei; ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība.
Rīcības plāns paredz risināt tādus jautājumus kā pedagoga profesijas pievilcību un konkurētspēju, pedagogu un akadēmiskā personāla ataudzi, mūsdienu vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu, iekļaujošu un emocionāli drošu vidi izglītības iestādēs, vienlīdzīgas izglītības iespējas pilsētu un lauku izglītības iestādēs, mācību motivāciju un visu pušu iesaistīšanos pieaugušo izglītībā, darba tirgū pieprasītas prasmes, sabiedrības digitālās prasmes, datu pārvaldību un izglītības kvalitātes vadību izglītības iestāžu un nacionālā līmenī un izglītības iestāžu tīklu vispārējā un augstākajā izglītībā. Lai bērniem nodrošinātu kvalitatīvu izglītību nākotnē, jau šobrīd ir mērķtiecīgi jārisina iepriekšminētie jautājumi.
Vairāk informācijas par TAP portāla projektu meklējiet Valsts kancelejas tīmekļvietnē.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto Vienoto tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālu (TAP portālu) izstrādājusi Valsts kanceleja ciešā sadarbībā ar visu ministriju pārstāvjiem.
