Tukuma novada pašvaldība Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas organizētā inovācijas sprintā izveidojusi pilsētas iespēju karti, kurā atzīmētas līdz šim nepilnīgi izmantotas vietas pilsētā. Dizaina darbnīcu dalībnieki sagatavojuši viegli īstenojamus ierosinājumus šo punktu attīstībai, lai pakāpeniski veidotu Tukumu par vēl pievilcīgāku dzīves, darba un piedzīvojumu galamērķi.
Tukuma izaugsmes entuziasti no pašvaldības, uzņēmēju un iedzīvotāju vidus inovācijas sprintā meklēja veidus, kā iekustināt pilsētvides attīstību, īpašu uzmanību veltot vēsturiskā centra atdzīvināšanai. Intensīvā koprades darbnīcu perioda noslēgumā tapusi pilsētā pārveidojamu vietu karte, kura skatāma pie Tukuma tūrisma informācijas centra, kā arī jaunās pilsētvides attīstības kopienas “Tuk Tuk” Instagram profilā.
Kartē iezīmētas zaļās zonas, ielas, stāvlaukumi, neizmantotas telpas un nesakoptas fasādes, kuras iespējams uzlabot un iekārtot bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem jau tuvākā gada laikā.
Daļa ieplānoto izmaiņu skar satiksmes savienojumus. Tā, piemēram, iecerēts atbildēt uz vecāku izteikto vēlmi risināt savienojumu starp divām mūzikas skolām Baznīcas ielā, kur šobrīd gājēju pārejas trūkums un šaurās ietves apgrūtina bērnu pārvietošanos. Tāpat domāts, piemēram, par īso un šauro Piena ielu, kas savieno pilsētas centru ar tuvāko stāvlaukumu. Tā kā automašīnām pieejami arī citi ērtāk caurbraucami ceļi, ierosināts Piena ielu slēgt caurbraukšanai ar auto, risinot tās nepieejamību gājējiem.
Domājot par kultūras un socializēšanas punktiem pilsētā, tuvākā nākotnē plānots attīstīt zaļo laukumu pie pilsētas domes, izveidojot pilsētā trūkstošu brīvā laika pavadīšanas vietu. Tur brīvā dabā varētu baudīt, piemēram, pusdienu pauzi. Tukuma pilsētas Kultūras nams laukumā nesen rīkojis Līgo svinības, atzīstot, ka atrašanās līdzās iecienītajam Tukuma tirgum nodrošina cilvēku plūsmu. Cilvēku atsaucība mudinājusi plānot pasākumu kalendāru norisēm tieši šajā sprintā identificētajā attīstības punktā.
Sprinta fasilitators Miks Bērziņš, kurš virzīja grupas darbu, stāsta: “Lai saprastu, kā varam radīt iedzīvotājiem tīkamāku pilsētvidi, bija būtiski sarunāties ar iedzīvotājiem, zemes īpašniekiem, uzņēmējiem, pašvaldību, muzeju, tūrisma informācijas centra un citu iestāžu darbiniekiem. Teorētiskās idejas vizualizējām skicēs un kolāžās, lai iegūtu atgriezenisko saiti no dažādām auditorijām. Varbūt ne katra sprintā ierosinātā ideja radīs atbalstu, taču katra ir aicinājums domāt, vērot pilsētvidi kritiski un iesaistīties tās pilnveidošanā.”
Tukuma pašvaldības Kultūras, porta un komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Stūrīte novērtē, kā sprints vairojis iedzīvotāju vēlmi un gatavību līdzdarboties pilsētas labā: “Koncentrēšanās nevis uz pašvaldības, bet dažādu iedzīvotāju grupu redzējumu palīdzēja radīt cilvēku patiesajās vajadzībās pamatotas idejas. Diskusijās ar pilsētas iedzīvotājiem pārliecinājāmies, ka pilsētā jau sen nepieciešamas vietas, kur pavadīt laiku un nejauši satikties ar citiem sociālajiem “burbuļiem”. “
Dažādu nozaru profesionāļu pieredze līdzdarbojoties sprintā mudinājusi grupu izveidot Tukuma attīstības biedrību ideju pēctecības nodrošināšanai. Radošais direktors Edijs Vucēns, kurš sprintā pārstāvēja zīmolvedības kompetenci, par ieceri stāsta: “Sprintā dabiski tapa minimālās versijas zīmols biedrībai “Tuk Tuk”, kas kā klauvējieni pie ētera, pie ieinteresētās sabiedrības vai pašvaldības ēkas aizsāk diskusiju un darbu pie uzlabojumiem pilsētā.” Laura Stūrīte norāda, ka biedrība savieno izaugsmes entuziastus saskaņotai rīcībai, vairo kolektīvo spēku un rada juridisku pamatu dalībai konkursos.
Šobrīd sprintā radītajām idejām jāiegūst Domes politiskais atbalsts. Satiksmes komisijā atbalstu guvusi ideja par Baznīcas ielas savienojumu, taču šai un citām idejām vēl meklējams finansējums. “Sprintā ierosināto projektu īstenošana būs pierādījums tam, ka iedzīvotājiem ir vērts iesaistīties Tukuma pilsētvides pilnveidošanā. Pieredze inovācijas sprintā apliecina: lai augtu, Tukumam jāuzdrošinās un jāturpina eksperimentēt,” secina Laura Stūrīte.
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).
