22. novembrī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, līdz ar to elektronisko sakaru komersantiem būs jānodrošina šūnas apraides agrīnās brīdināšanas informācijas pārraidi savā sakaru tīklā bez maksas.
Elektronisko sakaru komersantiem, piemēram, SIA Latvijas Mobilais telefons, SIA TELE2, SIA BITE Latvija, AS Telekom Baltija, būs jānodrošina savu elektronisko sakaru tīklu savietojamību un sadarbspēju ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai varētu īstenot iedzīvotāju un atbildīgo institūciju agrīno brīdināšanu, izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, saņemot informāciju par apdraudējumiem vai katastrofas situācijām, nodrošinās iedzīvotāju un atbildīgo dienestu agrīno brīdināšanu (apziņošanu un informācijas par rīcību nosūtīšanu), izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju. Savukārt, elektronisko sakaru komersanti apdraudējumu situācijās vai katastrofas gadījumos sagatavotās šūnas apraides agrīnās brīdināšanas informācijas pārraidi savā sakaru tīklā nodrošinās bez maksas.
Šūnu apraide ir progresīva tehnoloģija, kas apvieno divus nozīmīgus agrīnās brīdināšanas sistēmas elementus – brīdināšanu un informēšanu. Tas nozīmē, ka personas, kuras atradīsies apdraudētajā teritorijā, vienlaikus tiks informētas par apdraudējumu, kā arī saņems savos mobilajos telefonos informāciju par ieteicamo rīcību, neatkarīgi no apdraudējuma skartās teritorijas lieluma un mobilo telefonu jeb abonentu daudzuma konkrētajā teritorijā.
Ieviešot šo mūsdienīgo risinājumu, ieguvumi sabiedrībai būs apziņošanas ātrums, jo informācija tiks nosūtīta dažu minūšu laikā; brīdinājums tiks saņemts uz jebkuru ieslēgtu telefonu; būs nodrošināta iespēja sasniegt personas, kuras viesojas Latvijā, kā arī personas ar dzirdes traucējumiem. Ja gadījumā kāds no mobilo sakaru operatoru tīkliem nestrādās, citu operatoru tīkla pārklājums ļaus nodrošināt iedzīvotāju apziņošanu.
Šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamais finansējums ir 4 270 500 eiro, savukārt uzturēšanai nepieciešamais finansējums ir 507 500 eiro apmērā ikgadam. Finansējumu Iekšlietu ministrija piesaistīs no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas.
