Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpina pilnveidot augstākās izglītības iestāžu snieguma finansējumu, ieviešot jaunus kritērijus, kas atbalstīs absolventus Latvijā un viņu nodarbinātības kvalitāti. Šo kritēriju ieviešanai ir piešķirti papildu 6,7 miljoni eiro gadā, tādā veidā arī nodrošinot, ka aizvien lielāku daļu no valsts finansējuma augstākās izglītības iestādēm piešķirs par to rezultātiem.
Grozījumu mērķis ir radīt skaidru signālu augstākās izglītības iestādēm par to lomu valstij nepieciešamo speciālistu sagatavošanā un šīs lomas pienācīgu atalgošanu.
Esošā snieguma finansējuma struktūra sastāv tikai no zinātnes un pētniecības kritērijiem, taču turpmāk finansējums augstskolām tiks piešķirts, ņemot vērā absolventu skaitu jomās, kurās ir darbaspēka iztrūkums, kā arī atbilstoši tam, vai to absolventi ir nodarbināti augsti kvalificētajos amatos, kas atbilst speciālistiem ar augstāko izglītību. Šāda pieeja nodrošinās to, ka aizvien lielāka daļa no finansējuma augstākās izglītības iestādēm tiks piešķirta par rezultātu, nevis procesu.
Absolventu skaita noteikšanai prioritārajās jomās tiks ņemti vērā tikai Latvijā ekonomiski aktīvie absolventi. Savukārt absolventu nodarbinātības kvalitāte tiks mērīta kā augstskolu absolventu skaits, kas strādā kvalificētajos amatos. Dati par nodarbinātību tiks iegūti no IZM Absolventu monitoringa, kas apvieno Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta datus par nodarbinātību un IZM datus par diplomu ieguvušajiem.
Jaunie kritēriji paredzēti, lai virzītu augstākās izglītības iestāžu fokusu uz tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu un absolventu nodrošināšanu ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, lai tie varētu veiksmīgi iekļauties dinamiskajā darba tirgū.
Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra Nr. 994 noteikumu grozījumi “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”.
