Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai – ir apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. – 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.
Pamatojoties uz valsts attīstības nostādnēm, sabiedrības interesēm, būtiskām sociālām un ģeopolitiskām pārmaiņām Eiropā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izvirzījusi deviņus virzienus, kuros turpmākajos četros gados tiks fokusēts zinātnieku darbs. Īpaši izcelta drošība – gan energoapgādes, gan tehnoloģiju, gan sabiedrības jomā. Izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis uzsver, ka prioritātes definētas tā, lai zinātnieki koncentrētu savu darbu uz mūsu valstij un sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. “Mums ir nepieciešama iespējami plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs. Es īpaši gribētu izcelt matemātiku, nozari, kas ir pamatā gan IT attīstībai, gan visu pārējo zinātņu nozaru, tai skaitā sociālo un pat humanitāro zinātņu pētījumiem. Fokuss uz sabiedrības vajadzībām ir svarīgs arī fundamentālajai zinātnei, lai tā varētu veidot šo, mums nepieciešamo, zināšanu bāzi – gan mūsu ekonomikai, gan kvalitatīvai izglītībai un uzņēmumu veiktspējai,” norāda izglītības un zinātnes ministrs.
Prioritārie virzieni zinātnē no 2018. līdz 2021. gadam:
Tehnoloģijas, materiāli un inženiersistēmas produktu un procesu pievienotās vērtības palielināšanai un kiberdrošībai; Energoapgādes drošuma stiprināšana, enerģētikas sektora attīstība, energoefektivitāte, ilgtspējīgs transports; Klimata pārmaiņas, dabas aizsardzība, vide; Vietējo dabas resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana uz zināšanām balstītas bioekonomikas attīstībai; Latvijas valstiskums, valoda un vērtības, kultūra un māksla; Sabiedrības veselība; Zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai; Demogrāfija, sports, atvērta, iekļaujoša sabiedrība, labklājība un sociālā drošumspēja; Valsts un sabiedrības drošība un aizsardzība.Nākamgad kopējais valsts finansējums zinātniskiem pētījumiem pieaugs par 3,9 miljoniem eiro. Pētniecības projektus visās zinātnes nozarēs – dabas zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, zemkopības zinātnēs, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs uz līdzvērtīgiem noteikumiem vērtēs atsevišķos konkursos. Priekšroka būs iecerēm, kuras visprecīzāk saskanēs ar iedzīvotāju un valdības akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem. IZM valsts sekretāra vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa stāsta, ka visbūtiskākais jaunajos finansēšanas noteikumos ir tas, ka konkursā uz līdzvērtīgiem noteikumiem atlasīs labākos projektus, kas piedāvās veiksmīgākos risinājumus sabiedrībai svarīgos jautājumos. “Tāda pieeja zinātnes finansēšanai tiek izmantota visur pasaulē un faktiski ir mugurkauls spēles noteikumiem zinātnē. Tikai tādā veidā ir iespējams nodrošināt virzību uz attīstību,” piebilst A. Kiopa.
Zinātnes prioritāro virzienu 2018.-2021. gadam noteikšanā bija plaši iesaistīta sabiedrība. Zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers IZM uzdevumā veica plašu pētījumu par iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem, kas būtu jāņem vērā prioritāšu noteikšanā. Iztaujāti arī zinātnes institūtu, radošo industriju un uzņēmumu pārstāvji. Oktobra beigās Rīgas Juridiskajā augstskolā notika atvērtā diskusija, kurā ikviens interesents varēja izteikt savus priekšlikumus. Ņemot vērā sabiedrības vēlmes, IZM sākotnējo prioritāšu sarakstu paplašināja no astoņiem līdz deviņiem punktiem.
Šodien valdībā apstiprinātais MK rīkojuma projekts "Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.–2021.gadā" un MK noteikumi "Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtība".
Informāciju sagatavoja:
Guntis Meisters
Izglītības un zinātnes ministrija
Komunikācijas koordinators
Tel.: 67047804
E-pasts: Guntis.Meisters@izm.gov.lv