Valdības sēdē 19.maijā apstiprināti Kultūras ministrijas (KM) izstrādātie grozījumi Muzeju likumā, kas papildu esošajai nosaka alternatīvu juridiskās darbības formu valsts muzejos, paredzot, ka tie varēs darboties arī kā atvasinātas publiskas personas. Vienlaikus saglabāts arī šobrīd spēkā esošais regulējums attiecībā uz muzeju darbību iestāžu statusā. Līdz ar Muzeju likuma grozījumiem tiek veikti nepieciešamie grozījumi arī Kultūras institūciju likumā un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.
Juridiskās darbības formas regulējums ir nepieciešams, lai līdztekus valsts budžeta finansiālajam atbalstam dotu iespējas aktīvākai muzeju saimnieciskajai darbībai. Līdzsvarojot abus finansējuma avotus, tiek garantēta sabiedrības interešu īstenošana, nepakļaujot muzejus komercializācijas riskam.
Grozījumi likumā precizē muzeju akreditācijas kārtību paredzot, ka gadījumā, ja muzejs divas reizes netiek akreditēts, tiek izvērtēta atbildīgo amatpersonu rīcība un muzeja dibinātājs pieņem lēmumu attiecībā uz muzeja turamāko darbību.
Tāpat grozījumi risina muzeju pārvaldības jautājumus, valsts muzeju direktoriem ieviešot amata pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem, neierobežojot termiņu skaitu. Amata pilnvaru termiņa ierobežojums uz pieciem gadiem nav attiecināms uz valsts muzeja, kas ir iestādes struktūrvienība, direktoru vai vadītāju. Likuma grozījumos tiek noteikta arī muzeju atbildība, veidojot un papildinot Nacionālo muzeju krājumu, lai nepieļautu nelikumīgi pārvietotu un iegūtu kultūras un dabas vērtību iekļaušanu Nacionālajā muzeju krājumā.
Likumu grozījumi stāsies spēkā, kad būs pieņemti Saeimā un tos izsludinās Valsts prezidents.
Informāciju sagatavoja
Dace Vizule,
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
67330254, 29192298