Kā liecina Latvijas Bankas publiskotie dati, Latvijas kredītiestādes 2023. gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā. Savukārt, kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra publiskotais pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022. gadā, arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, līdzīgi kā kredītiestādes, gūst ievērojamu peļņu no augstajiem procentiem par izsniegtajiem kredītiem.
Ņemot vērā augsto tirgus koncentrāciju kreditēšanas sektorā, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību finanšu sektora klientiem un augsto procentu likmju apstākļos ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, ir izstrādāti likuma grozījumi, lai nodrošinātu taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā.
Ar grozījumiem UIN likumā tiek precizēts arī regulējums attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem, nosakot, ka ar UIN apliekamu objektu neveido degvielas un ekspluatācijas izdevumi, kas rodas, izmantojot reprezentatīvos automobiļus, kuri ir reģistrēti uzņēmuma nepārtrauktā valdījumā vai turējumā vairāk nekā 60 mēnešus. Grozījumi tapuši sadarbībā ar nozares pārstāvjiem pēc nozarē identificēto problēmu izvērtēšanas.
Grozījumi ir iekļauti 2024. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā ar 2024. gada 1. janvāri.
Likumprojekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.
