30. oktobra sēdē Ministru kabinets (MK) apstiprināja vairākas izmaiņas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likumā. Likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt vienotu sabiedrības integrācijas politikas plānošanu un īstenošanas koordināciju, optimālu SIF pārraudzību un efektīvu darbību, izveidot efektīvu SIF padomi un nodrošināt fonda darbību atbilstoši tā stratēģijā paredzētajam un politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, kā arī sekmēt valsts budžeta finansējuma caurskatāmu izlietojumu.
SIF likuma grozījumi ietver steidzamo izmaiņu kopumu, kas nepieciešams Fonda darbības un uzraudzības uzlabošanai, nosakot:
SIF pārraudzības formu, to, ka fonda nolikums tiek apstiprināts Ministru kabinetā, aktivitātes, ko SIF būtu jāveic un kuras tas nedrīkstētu īstenot bez valdības lēmuma, pienākumu izstrādāt SIF darbības stratēģiju, ko apstiprina Fonda padome, SIF padomē pārstāvēto ministru aizvietošanas kārtību un izmaiņas fonda padomes sastāvā, SIF padomes priekšsēdētāja darbības noteikumus un sekretariāta direktora atlases būtiskākos nosacījumus, t.sk. nosakot darbības pilnvaru termiņu, SIF lēmumu obligāto jautājumu loku.„Lai arī fonds ir Ministru prezidenta institucionālā pārraudzībā, tā likumā ietvertais uzraudzības un kontroles mehānisms valdības vadītājam līdz šim neparedzēja Sabiedrības integrācijas fonda pārraudzības īstenotāja lomu. Tāpat, administrējot valsts budžeta apakšprogrammas sabiedrības integrācijas jomā, nebija noteikts, ka Sabiedrības integrācijas fonds darbotos kultūras ministra funkcionālā pārraudzībā,” norāda kultūras ministre Dace Melbārde, akcentējot, ka šodien apstiprinātās izmaiņas SIF likumā šīs nepilnības novērš.
„Lai mazinātu pilnvaru pārsniegšanas risku, uzņemoties jaunas finanšu saistības, vai arī novērstu risku, ka SIF padome ar balsu vairākumu bez plašākām diskusijām un izvērtējumiem veic ar visām pusēm nesaskaņotus grozījumus fonda nolikumā, ir jānosaka skaidri SIF padomes pienākumi, atbildība un izskatāmo jautājumu loks, par ko jālemj SIF padomei, piedaloties klātienē vairākumam padomes locekļu. Tas novērstu arī situāciju, kad stratēģisko jautājumu virzība notiek rakstiskās procedūras veidā,” risinājumus piedāvā kultūras ministre.
„Tāpat nav atbalstāma Sabiedrības integrācijas fonda tieša iesaistīšanās projektu īstenošanā, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci ar nevalstiskajām organizācijām. Situācijā, kad fonds vienlaikus administrē grantus nevalstiskām organizācijām un konkurē ar nevalstisko organizāciju sektoru par finansējumu, pastāv pamatotas šaubas par administratīvā procesa nodrošināšanas pilnīgu neatkarību un objektivitāti un nevalstiskās organizācijas iebilst pret šādu praksi,” akcentē kultūras ministre. Tādēļ kā risinājumu izmaiņas likumā piedāvā to, ka fonda kā finansējuma saņēmēja darbība pieļaujama tikai ar SIF padomes saskaņojumu un Ministru kabineta lēmumu.
Likumprojektā ietverto izmaiņu nepieciešamību sekmējusi vairāku nevalstisko organizāciju paustā neapmierinātība ar līdzšinējo SIF darbību. Likumprojekta izstrādē Kultūras ministrija (KM) izmantojusi arī zvērinātu advokātu biroja „COBALT” atzinumā „Sabiedrības integrācijas politikas organizatoriskā un tiesiskā ietvara pilnveides iespējas” izdarītos secinājumus un rekomendācijas par sabiedrības integrācijas politikas veidošanas un īstenošanas, kā arī organizatoriskā un tiesiskā ietvara pilnveides iespējām.
NVO, kas sniegušas priekšlikumus likumprojekta izstrādē, ir Latvijas Pilsoniskā alianse, biedrība „EAPN-Latvia”, biedrība „Ascendum”, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija, biedrība „Radošās idejas” un Latvijas Nedzirdīgo savienība.
KM pēc Likumprojekta pieņemšanas otrajā lasījumā noteiktā kārtībā virzīs izskatīšanai valdībā jaunus MK noteikumus „Sabiedrības integrācijas fonda nolikums” un grozījumus MK 2011. gada 27. septembra noteikumos Nr.727 „Kārtība, kādā tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas darbam Sabiedrības integrācijas fonda padomē”. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.
SIF ir publisks nodibinājums, kas izveidots 2001.gadā un darbojas saskaņā ar likumu “Sabiedrības integrācijas fonda likums”.
SIF mērķis - finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju; fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu. SIF lēmumus pieņem padome, savukārt fonda izpildinstitūcija ir sekretariāts. SIF padomes sastāvā ir ārlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs, labklājības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tieslietu ministrs, Valsts prezidenta pārstāvis, pa vienam pārstāvim no Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas plānošanas reģioniem un seši nevalstisko organizāciju pārstāvji. SIF īsteno valsts budžeta, Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības finansētās programmas. Darbības laikā SIF ir uzkrājis pieredzi Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE un Pārejas programmas, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, Latvijas un Šveices sadarbības programmas, u.c. īstenošanā.
Lita Kokale
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv