Otrdien, 27. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos noteikumus, kas paredz kārtību, kā valstī tiek organizēta elektroenerģijas un dabasgāzes apgāde enerģētiskās krīzes laikā. Noteikumi ir izstrādāti jaunā redakcijā, ņemot vērā, ka enerģētiskā nozare ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas ģeopolitisko notikumu iespaidā. MK noteikumi stājas spēkā pēc to publicēšanas Latvijas Vēstnesī.
“Enerģētiskās krīzes situācija var rasties gan ārējas ietekmes rezultātā, piemēram, vētras radīto postījumu dēļ valsts mērogā, gan tehnoloģisku traucējumu gadījumā Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades elektrolīniju darbībā. Šādos gadījumos būtiski ir nodrošināt elektroapgādes sistēmas stabilitāti, ko var īstenot, samazinot Latvijas kopējo elektroenerģijas patēriņu, kā arī nodrošinot atbilstošu elektroenerģijas ražošanas apjomu valstī. Patērētāju – mājsaimniecību lietotāju, uzņēmēju, ražotāju loma ārkārtas situācijas pārvarēšanā ir būtiska, tāpēc arī esam atjaunojuši kārtību, kādā organizēt enerģijas piegādi valstī, lai mazinātu mūsu neērtības izaicinājumu pilnā situācijā un skaidri apzinoties katra indivīda svarīgo lomu,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Par krīzes izsludināšanu valstī atbild Ministru kabinets, pamatojoties uz Valsts enerģētiskās krīzes centra (VEKC) ierosinājuma, kas izvērtē pārvades sistēmas operatora saņemto informāciju par situāciju enerģijas apgādes jomā. Savukārt VEKC vadītājs ir KEM ministrs.
Kā notiek lietotāju apgāde ar elektroenerģiju krīzes situācijā?
Iespēju robežās patēriņu samazina kontrolētā veidā, pārtraucot elektroenerģijas piegādi patērētajiem rotācijas kārtībā (līdz 3h) un pēc noteiktā laika pieslēdzot atpakaļ noteiktu skaitu elektrolīniju. Atbilstoši noteikumiem atslēgšanas procesu organizē elektroenerģijas pārvades sistēmas operators – AS “Augstsprieguma tīkls”. Pārvades operatoram ir tiesības tiešā veidā vai ar sadales sistēmas operatoru starpniecību veikt elektroenerģijas piegādes atslēgšanu. Par elektroenerģijas piegādes pārtraukumiem lietotājiem informācija tiks izplatīta dažādos veidos, tostarp ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību (laikraksti, portāli u.c.).
AS “Augstsprieguma tīkls” sadarbībā ar elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem un KEM sagatavo un atjauno ne retāk kā reizi trīs gados līdz attiecīgā gada 1. aprīlim Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu un augstas prioritātes nozīmīgo elektroenerģijas tīkla lietotāju sarakstu. Enerģētiskās krīzes centrs (VEKC) lems par to, vai minētajā sarakstā ietvertajiem lietotājiem enerģētiskās krīzes gadījumā elektroenerģijas piegādi uz laiku pārtraukt vai turpināt nodrošināt.
Vienlaikus jāņem vērā, ka kritiskākajos brīžos elektrosistēmas stabilizēšana notiks automātiski un šādos gadījumos atslēgts var tikt jebkurš elektroenerģijas lietotājs. Tādējādi atbilstoši noteikumiem sarakstā minētājiem lietotājiem ir pienākums pastāvīgi nodrošināt sev individuālās elektroenerģijas apgādes iespēju, piemēram, stacionāro ģeneratoru.
Kā notiek lietotāju apgāde ar dabasgāzi krīzes situācijā?
Noteikumos kopumā ir noteiktas sešas dabasgāzes lietotāju grupas. Valsts enerģētiskās krīzes laikā pirmajai grupa (nodrošināmajiem lietotājiem) dabasgāzes patēriņš netiek ierobežots vai pārtraukts. Pirmās grupas lietotāji ir mājsaimniecības, izglītības iestādes, slimnīcas, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, krīzes centri, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli u.c. noteikumos minētie lietotāji.
Otrajā grupā ir iekļautas pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotnes. Trešajā un piektajā grupā iekļauti energoapgādes komersanti atkarībā no to gāzes patēriņa apjoma. Ceturtajā grupā – tautsaimniecībai nozīmīgi komersanti, ņemot vērā tā nozīmi tautsaimniecībā, alternatīvā kurināmā izmantošanas iespējas, kā arī seku smagumu, kas iestātos, ierobežojot vai pārtraucot dabasgāzes piegādi šiem lietotājiem. Ceturtās grupas lietotāju sarakstu veidos Ekonomikas ministrija. Savukārt sestajā grupā tiek iekļauti visi pārējie dabasgāzes lietotāji.
Dabasgāzes piegādes pārtraukšanu vai dabasgāzes patēriņa ierobežojumus (%, kWh un m3 dienā) noteiks KEM un apstiprinās Ministru kabinets, pamatojoties gan uz pārvades un sadales sistēmas operatoru sniegto informāciju atkarībā no aktuālās krīzes situācijas, gan iespējamām sekām. Atbilstoši noteiktajiem ierobežojumiem lietotāji dabasgāzes patēriņa samazinājumu veic paši, bet dabasgāzes piegādes pārtraukumu veiks vai nu AS “Conexus Baltic Grid” vai sadales sistēmas operators savā licences zonā.
Informāciju par dabasgāzes patēriņa ierobežojumiem vai dabasgāzes piegādes pārtraukšanu lietotāji (izņemot pirmo grupu) saņems īsziņas vai elektroniskā pasta veidā.
