Otrdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Klimata likumprojektu. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu, mazinot sabiedrības un tautsaimniecības ievainojamību pret klimata pārmaiņu radītājām sekām, kā arī veicināt transformāciju uz ilgtspējīgu attīstību, turpinot nodrošināt nozaru (lauksaimniecība, transports u.c.) konkurētspēju. Likumprojekts tiek iesniegts Saeimai tālākai izskatīšanai.
No klimata pārmaiņu veicinātajiem ekstremālajiem laikapstākļiem Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc karstuma viļņi un sausums, liecina 2024. gada publiskie aptaujas dati "Norstat".[1] Šovasar piedzīvotās vētras un lietavu radītās sekas Latvijas lielākajā daļā sajutām gandrīz visi, kas vienlaikus radīja finansiālus zaudējumus. Klimata pārmaiņu radīto laikapstākļu ekstrēmu klātesamība ir jūtamāka arvien biežāk, tamdēļ pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi prasa centienus īstenot visos līmeņos – globālā, nacionālā, pašvaldības un indivīda līmenī.
“Klimata likumprojektā ir noteikta ikviena – valsts, pašvaldības un indivīda loma, pienākumi, atbildība un līdzdalība klimata politikas īstenošanā, lai ar kopīgiem centieniem mazinātu klimata pārmaiņas un to radītās sekas uz mūsu tautsaimniecību. Klimata pārmaiņas ir klātesošās visās nozarēs – lauksaimniecībā, transporta sektorā, enerģētikā u.c., tamdēļ būtiski, lai klimata politikas elementi ir ietverti visu nozaru politikās, mazinot šo sektoru ievainojamību pret klimata pārmaiņām. Ieviešot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus, ilgtermiņā mēs kļūstam efektīvāki resursu izmantošanā un mazinām klimata pārmaiņu radītos zaudējumus. Vienlīdz būtiski uzsvērt, ka klimata mērķu integrēšana pašvaldību un nozaru attīstības plānošanā ir būtisks priekšnosacījums arī finansējuma apguvē, piemēram, ES fondu līdzekļiem,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Lai īstenotu pāreju uz ilgtspējīgu tautsaimniecību, īpaši pašvaldībām ir pieejami vairāki finanšu instrumenti – Eiropas Savienības (ES) finanšu avoti (t.,sk., ERAF, LIFE programma u.c.), valsts budžets (emisiju kvotu izsolīšanas instruments, modernizācijas fonds u.c.), cits finansējums (Eiropas klimata iniciatīvas – EUKI u.c.).
Klimatam nedraudzīgās (jeb siltumnīcefektu gāzes) emisijas rodas no fosilā kurināmā izmantošanas enerģijas un produktu ražošanā, fosilās degvielas izmantošanas transportā, darbībām lauksaimniecībā, produktu ražošanas, atkritumu apsaimniekošanas, kā arī zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoros. Tamdēļ būtiski ir tas, kā dzīvojam, pārvietojamies, apsildām vai dzesējam mājokli, apsaimniekojam zemi, ražojam un patērējam.
Emisiju samazināšanas mērķis līdz 2030. gadam Latvijai ir 17%, salīdzinot ar 2005. gadu, tas noteikts klimata likumprojektā. Šis mērķis attiecas uz tautsaimniecības nozarēm – transports, lauksaimniecība, rūpniecība, enerģētika, atkritumu apsaimniekošana. ES dalībvalstu vidū Latvijai noteiktais emisiju samazināšanas mērķis ir ceturtais zemākais, kamēr Igaunijai tas ir 24% samazinājums, bet Lietuvā 21%. Klimata likumprojektā ir nostiprinātas atbildības par Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. - 2030. gadam mērķu sasniegšanu.
Klimata likumprojektā ir ietvertas visas klimata politikas tiesību normas vienuviet, kas iepriekš bija definētas citos likumos, kā arī ieviesti jauni elementi, kas līdzšinēji nav noregulēti. Pērn pavasarī stājās spēkā jaunie ES tiesību akti klimata jomā, attiecīgi KEM pilnveidoja un paplašināja likumprojekta tvērumu, lai nodrošinātu jauno ES tiesību aktu pārņemšanu.
Pie Klimata likumprojekta sagatavošanas strādāts kopš 2021. gada. KEM izstrādi pārņēma 2023. gadā. Izstrādes gaitā organizējot vairākkārtīgas sabiedriskās apspriedes, starpinstitūciju sanāksmes un seminārus par likumā ietverto normu ieviešanu dzīvē. Sadarbībā ar nozaru asociācijām, uzklausot un diskutējot, vairākas normas precizētas un pilnveidotas.
Klimata likumprojekts izstrādāts, ievērojot Eiropas Klimata likumu, un Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistības, kuras paredz ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu, tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, tādējādi ievērojami mazinot klimata pārmaiņu radītos riskus un ietekmi. Parīzes nolīgumu ratificējušas 194 pasaules valstis un Eiropas Savienība. ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām noteiktais ir saistošs ne vien ES un Latvijai, bet teju visām pasaules valstīm tai skaitā, piemēram, ASV, Ķīnai, Japānai u.c.
[1] LSM.LV veikts pasūtījums
