Kultūras ministrija (KM) ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem - valsts, pašvaldību, nevalstiskajām un privātajām kultūras institūcijām, kultūras nozares profesionāļiem un kultūras patērētājiem - ir izstrādājusi un Ministru kabinets 1. marta sēdē apstiprinājis kultūrpolitikas prioritāros uzdevumus nākamajiem 6 gadiem: Kultūrpolitikas pamatnostādnes “Kultūrvalsts.”
Cauri laikiem ir būtiski stiprināt Latvijas unikālās kultūras vērtības, kurās ir balstīts mūsu tautas identitātes kodols, un bagātināt Latvijas kultūrtelpu kā vēsturē sakņotu un mūsdienās novērtētu dažādu latviešu tautas pastāvēšanas elementu un artefaktu kopumu, ko veido latviešu valoda, kultūrvide, materiālā un nemateriālā kultūra, sociālā atmiņa un dzīvesveids,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis, atgādinot par Latvijas Republikas Satversmes preambulā noteikto - Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību. “Tieši tāpēc par kultūrpolitikas mērķi līdz 2027. gadam ir izvirzīta ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai,” uzsver kultūras ministrs.
Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja Prof. Rūta Muktupāvela kultūru salīdzina ar tautas mugurkaulu, uzsverot, ka bez tās nav iedomājama ne tikai pilnvērtīga nācijas attīstība, bet arī valsts un ekonomikas augšupeja: "Mūsu valstiskums saaudzis ar Latvijas nacionālās kultūras ilgtspēju un izaugsmi. Tomēr jāapzinās, ka kultūra nav pats par sevi pastāvošs fenomens, drīzāk pretēji – tā ir trausla, prasa nepārtrauktu fizisko un garīgo piepūli, dziļas kultūrvēsturiskas un profesionālas zināšanas, finansiālos, infrastruktūras un cilvēku resursus. Tieši tāpēc absolūti nepieciešams mērķtiecīgs, stratēģiski izsvērts, nozares un sabiedrības līdzdalībā balstīts plāns – Kultūrpolitikas pamatnostādnes līdz 2027. gadam – “Kultūrvalsts”.
Jauno kultūrpolitikas pamatnostādņu virsmērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu un sabiedrībai pieejamu kultūru Latvijas kā nacionālas valsts attīstībai un ikviena indivīda izaugsmei. Šo mērķi iecerēts sasniegt, īstenojot uzdevumus piecos darbības virzienos:
- nodrošinot sabiedrībai pieejamus augstvērtīgus kultūras pakalpojumus,
- stimulējot aktīvu sabiedrības līdzdalību kultūras procesos,
- stiprinot kultūrizglītības sistēmu kā garantu Latvijas talantu ataudzei un kultūras darbinieku profesionālai izaugsmei,
- sniedzot nepieciešamos priekšnosacījumus kultūras un radošo nozaru ilgtspējīgai attīstībai,
- nodrošinot kultūras mantojuma ilgtspējīga saglabāšana un izmantošana.
Sabiedrībai pieejamus augstvērtīgus kultūras pakalpojumus plānots nodrošināt, paredzot sekojošus pasākumus – nodrošinot kultūras pieejamību reģionos (Kultūras centru likuma izstrāde un pieņemšana, Eiropas Kultūras galvaspilsētas konkursa atlase un īstenošana 2027. gadā), kultūras pieejamību diasporai, kultūras piedāvājumu bērniem un jauniešiem, kā arī mazākumtautībām un ārvalstniekiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kultūras pieejamību digitālajā vidē un kultūras pakalpojumu popularizāciju.
Sabiedrības līdzdalību kultūras pasākumos paredzēts veicināt, sniedzot atbalstu iedzīvotāju iesaistei amatiermākslā (arī Dziesmu un deju svētku kustībā), sekmējot atbalstu iedzīvotāju radošajai pašizpausmei, paredzot sabiedrības iesaisti kultūras mantojuma saglabāšanā (t.sk. Latviešu vēsturisko zemju likuma un rīcības plāna iedzīvināšana, atbalsts tradicionālo amata prasmju saglabāšanai un latvisko tradīciju popularizācijai).
Pilnveidot kultūrizglītības sistēmu kā garantu Latvijas talantu ataudzei un kultūras darbinieku profesionālajai izaugsmei paredzēts, stiprinot profesionālās ievirzes izglītības sistēmu, profesionālo vidējās izglītības sistēmu, tai skaitā nodrošinot izglītības ciešāku sasaisti ar darba tirgus prasībām, nodrošinot kultūras un mākslas augstskolu attīstību, attīstot kultūras darbinieku profesionālās pilnveides un tālākizglītības iespējas (arī digitālās un uzņēmējdarbības prasmes, paplašinātas iespējas iegūt profesionālo kvalifikāciju), sniedzot ieguldījumu sabiedrības kultūras kompetenču paaugstināšanā, arī turpinot Latvijas valsts simtgadē iesāktās programmas “Latvijas skolas soma” īstenošanu un stiprinot atbalstītu lasīšanas veicināšanas programmām.
Kultūras un radošo nozaru ilgtspējīgai attīstībai plānots stimulēt profesionālās mākslas attīstību - sniegt atbalstu visām profesionālās mākslas nozarēm jauna piedāvājuma radīšanai, paredzēt investīcijas kultūras infrastruktūrā (piemēram Nacionālās akustiskās koncertzāles, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja attīstīšana, Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras modernizēšana), ieguldīt kultūras organizāciju materiāltehniskajā nodrošinājumā, turpināt paaugstināt kultūras nozarē nodarbināto atalgojumu, pārskatīt radošo personu statusu, sniegt atbalstu NVO un privātajam kultūras sektoram, attīstīt radošo industriju nozares - dizainu, arhitektūru, kultūras pasākumu un populārās mūzikas nozares, Eiropas jaunā Bauhaus ieviešana, stiprināt kultūras informācijas telpu, sniedzot atbalstu profesionālajiem kultūras medijiem, un kultūras starptautisko eksportspēju un izmantošanu Latvijas tēla veidošanā.
Kultūras mantojuma ilgtspējīgai saglabāšanai un izmantošanai paredzēts nodrošināt kultūras pieminekļu statusa ēku, arī sakrālā mantojuma saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, veikt atmiņas institūciju stiprināšanu - bibliotēku, muzeju un arhīvu krājumu un pakalpojumu attīstīšanu, nemateriālā kultūras mantojuma, t.sk. Dziesmu un deju svētku tradīcijas, saglabāšanu un attīstīšanu, īpašu uzmanību pievēršot XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku 2023. gadā un starpsvētku procesa nepārtrauktībai.
Plašajā pamatnostādņu sabiedriskās apspriešanas procesā KM organizēja tematiskas diskusijas ar nozares un sabiedrības pārstāvjiem, kurās apspriesti konkrēti kultūrpolitikas darba aspekti, piemēram, atbalsts pašnodarbinātajām radošajām personām un nevalstiskajām organizācijām, atbalsts mazākumtautību kultūrai, atbalsts kultūrvēsturiskajiem novadiem un kultūrtelpu kopienām. Priekšlikumus pamatnostādnēm sniegušas KM konsultatīvās nozaru padomes, t.sk. izvērtējot iepriekšējā plānošanas periodā iecerēto un paveikto. Pamatnostādņu sagatavošanā izmantota 2020. gadā veiktā izpēte „Kultūras pieejamība Latvijā: faktori un iespējamie risinājumi,” kā arī jaunākais kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums.
Kultūrpolitikas pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts kultūrpolitikas stratēģiskos mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus nākamajiem sešiem gadiem. To pamatā ir hierarhiski augstākajos valsts attīstības plānošanas dokumentos – „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam” (Latvija 2030) un „Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam” – noteiktie mērķi. Dokumenta izstrādē ņemti vērā kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam “Radošā Latvija” starpposma izvērtējuma ziņojumā ietvertie secinājumi un ieteikumi, kā arī sasaiste ar citiem šobrīd topošajiem nozaru plānošanas dokumentiem. Līdztekus kultūrpolitikas pamatnostādnēm uzsākts darbs arī pie kultūras nozaru stratēģiju un darba plānu izstrādes, kas kalpos kā ceļa kartes pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai konkrētās kultūras nozarēs.
