17. jūlija sēdē Ministru kabinets apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plānu 2019. – 2020. gadam.”
Plāns paredz iepriekšējā nozares politikas īstenošanas ciklā noteikto uzdevumu turpināšanu, aptverot 3 rīcības virzienus:
Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un integrācijas sekmēšanu; Nacionālās identitātes: valodas un kultūrtelpas kopšanu; Integrācijas politikas koordināciju, sabiedrības procesu analīzi un jaunu pieeju izstrādi tajā.“Izvērtējot līdz šim paveikto sabiedrības integrācijas jomā, redzam, ka Latvijas iedzīvotāju iesaiste savu interešu aizstāvībā kļuvusi aktīvāka – pieaug jaundibināto NVO skaits, pēdējo 5 gadu laikā biedrību un nodibinājumu skaits palielinājies par 25%, attaisnojušies to darbības stiprināšanai izveidotie finansēšanas mehānismi, atbalsts diasporai vainagojies latvisko tradīciju uzturēšanā, kopšanā un augstā mūsu tautiešu iesaistē Dziesmu un deju svētku kustībā. Ir pieaudzis mazākumtautību pārstāvju skaits, kas lepojas ar to, ka ir Latvijas pilsoņi vai iedzīvotāji, būtiski uzlabojušās mazākumtautību iedzīvotāju latviešu valodas zināšanas un ir vērojama pozitīva dinamika sabiedrības izpratnei par Latvijas okupāciju,” uzsver KM valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Inita Pauloviča.
„Tomēr arī tuvākajos gados veicamo raksturo ne mazums izaicinājumu - ir jānodrošina sistemātiska piekļuve latviešu valodas apmācībām, jāmazina krievu valodas pašpietiekamības līmenis neformālajā publiskajā telpā, jāstrādā pie tā, lai celtu Latvijas iedzīvotāju pārliecību, ka viņi ir tie, kuri spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu mūsu valstī, turpinātu palielināties uzticēšanās sabiedriskajām un valsts institūcijām, tāpat iedzīvotāju savstarpējās uzticēšanās līmenis. Darbs jāturpina arī pie pilsoniskās izglītības rādītāju uzlabošanas, lai panāktu Eiropas valstu vidējos rādītājus un jāstrādā ar riskiem, ko veido mediju patēriņa izmaiņas, lietotājiem migrējot no lineārās uz digitālo vidi,” darbības virzienus raksturo I.Pauloviča.
Pirmā plāna rīcības virziena ietvaros paredzēts panākt, ka Latvijas skolēni ir ieguvuši praktiskas zināšanas par demokrātiskas valsts pārvaldes mehānismiem, cilvēku pamattiesībām un brīvībām, ir pieaudzis iedzīvotāju informētības līmenis par demokrātijas pamatprincipiem un savu interešu aizstāvības iespējām, tāpat arī pieaugusi iedzīvotāju iesaistīšanās dažādās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs un ir uzlabojusies informācijas un viedokļu apmaiņa starp NVO un valsts institūcijām. Starp sasniedzamajiem rezultātiem plānā noteikta arī uzlabojusies savstarpējā uzticēšanās un sadarbība starp dažādām sabiedrības grupām, palielinājies sabiedrības tolerances līmenis un uzlabojusies sociāli atstumto personu iekļaušana Latvijas sociālekonomiskajos procesos.
Otrā rīcības virziena ietvaros sasniedzamie rezultāti ir dažādās mērķgrupās uzlabota latviešu valodas prasme un tās praktiska lietošana ikdienā: iedzīvotājiem labi saprotami valodas apguves nosacījumi un pieejamas kvalitatīvas latviešu valodas mācību vietas un informācija par tām, pieejami inovatīvi valodas apguves veidi, piemēram, valodas kafejnīcas, latviešu valodas klubi un brīvprātīgie latviešu valodas skolotāji. Tāpat starp plāna uzdevumiem ir panākt, ka iedzīvotāji spēj svinēt kopīgus svētkus, kopīgas tradīcijas un to kopšana vieno Latvijas cilvēkus, arī tos, kuri dzīvo ārvalstīs, Latvijas bērniem ir nodrošināta pastāvīga mūsu valsts kultūras u.c. vērtību iepazīšanas iespēja (Latvijas valsts simtgades lielākā iniciatīva “Skolas soma”) un, atbalstot mazākumtautību kultūru, nodrošināta kultūrtelpas dažādība un savstarpējā mijiedarbība.
Tāpat plāns paredz darbu pie iedzīvotāju izpratnes uzlabošanas par dažādiem Latvijas vēstures posmiem, kā arī sarežģītām valsts attīstības situācijām, Latvijas valstiskuma vērtībām un mūsu valsts kultūras telpas unikalitāti Eiropas un globālā kontekstā. Ne mazāk svarīgs ir plāna uzdevums samazināt nepatiesas informācijas ietekmi uz Latvijas sabiedrību, mazināt nekvalitatīva, uz aizspriedumiem un stereotipiem balstīta satura apjomu Latvijas medijos, kā arī nodrošināt informatīvās telpas monitoringu.
Trešā rīcības virziena ietvaros paredzēts izveidot datos un pierādījumos balstītu sabiedrības saliedētības politikas izstrādei izveidotu situācijas monitoringa sistēmu, nodrošināt tiešu mērķgrupas iesaisti jauno politikas plānošanas dokumentu izstrādē uz cilvēku orientētu pakalpojumu sniegšanai, izstrādāt jaunu integrācijas politikas īstenošanas modeli un ieviest inovatīvas metodes politikas plānošanā. Tāpat iedzīvināt arī regulāru stratēģisko komunikāciju un uzlabot sadarbību ar pašvaldībām un citiem stratēģiski nozīmīgiem partneriem.
Plāna īstenošanai paredzētais valsts budžeta finansējums 2019. gadā ir 14 773 795 eiro; 2020. gadā – 7 081 376 eiro. Dažādu pasākumu īstenošanai nākamajos divos gados papildu nepieciešams rast 4 021 103 eiro. No 2021. gada turpmāk ik gadu nozares politikas īstenošanai nepieciešams paredzēt 2 572 684 eiro.
Plāna izstrādē piedalījušās KM atbildības jomu konsultatīvās padomes, t.sk. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padome (t.sk. padomes izveidotā darba grupa diasporas politikas jautājumos), Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvā komiteja, Romu integrācijas politikas īstenošanas un koordinācijas konsultatīvā padome un Konsultatīvā padome trešo valstu pilsoņu integrācijai. Plānā ietvertais izvērtēts un pilnveidots arīdzan tā sabiedriskajās apspriedēs, kas visos Latvijas reģionos notika jau š.g. maijā.
Lita Kokale
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv