Lai nodrošinātu nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, īstenojot Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam (Pamatnostādnes) noteiktos rīcības virzienus - nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums un integrācija – Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi un valdība 17. decembra sēdē apstiprināja Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2024. – 2027. gadam.
“Pilsoniski aktīvai sabiedrībai ir ārkārtīgi liela nozīme Latvijas demokrātijas un sabiedrības saliedētības stiprināšanā. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā esam skaidri definējuši virzienus, kādos turpmākajos trīs gados virzīties uz priekšu, nodrošinot vēl straujāku pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību,” norāda kultūras ministre Agnese Lāce.
Plānā ietverts Pamatnostādnēs noteiktais virsmērķis – nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, kuras pastāvēšanas pamats ir Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības, latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa.
Ieviešot plānu, tiks īstenoti Pamatnostādnēs noteiktie 3 rīcības virzieni: nacionālā identitāte un piederība; demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums; integrācija. Plānā ir ievērotas arī sekojošas caurviju prioritātes: nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte, sadarbība.
Plāna uzdevumi noteikti tā, lai spēcinātu nacionālās identitātes un piederības sajūtu, sekmētu iekļaujošu līdzdalību, stiprinātu kvalitatīvu un drošu līdzdalības un informācijas telpu. Svarīgi ir sekmēt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalību sabiedrībā un mazināt negatīvos stereotipos balstītas attieksmi pret dažādām iedzīvotāju grupām.
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns paredz rīcību visos pārvaldes līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un vietējā. Plānā noteiktie uzdevumi ir vērsti uz to, lai saliedētas sabiedrības politikas īstenošanas rezultātā tiktu veicināta nacionālās identitātes un piederības sajūtas nostiprināšanās, iekļaujošas līdzdalības un pilsonisko zināšanu līmeņa paaugstināšanās, tiktu stiprināta kvalitatīva un droša demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpa, veicināta Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalība sabiedrībā, kā arī mazinātos negatīvos stereotipos balstīta attieksme pret dažādām sabiedrības grupām.
Turpmākajos trīs gados tiks turpināta tādu pasākumu īstenošana kā programma “Latvijas NVO fonds,” latviešu valodas lietošanas veicināšanas programma „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija,” kā arī tiks sniegts atbalsts mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai un ārvalstu pilsoņu iekļaušanās sekmēšanai.
Plāns saskaņots ar Aizsardzības, Ārlietu, Finanšu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Tieslietu, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijām, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Sabiedrības integrācijas fondu, Valsts kanceleju un Valsts kontroli. NVO sektorā - Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Studentu apvienība.
Plāna izstrādi nodrošināja starpinstitucionāla darba grupa sadarbībā ar institūcijām un organizācijām, kas sniedza priekšlikumus plāna pasākumiem. Darba grupas sastāvā iekļauti Valsts kancelejas, KM, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Ārlietu, Iekšlietu, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības, Aizsardzības, Ekonomikas ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vēstnesis,” Valsts izglītības satura centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Latviešu valodas aģentūras, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse” un biedrības ,,Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” pārstāvji.
