Ministru kabineta sēdē 25. aprīlī apstiprinātais Valsts pārvaldes modernizācijas plāns paver jaunu nodaļu valsts pārvaldes attīstībā. Līdz 2027. gadam plānots uzlabot valsts pārvaldes spējas operatīvi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām, pieņemt datos balstītus lēmumus, samazināt birokrātiju, taupīt resursus jomās, kas ir standartizējamas, kā arī paplašināt inovācijas valsts pārvaldē.
Valsts pārvaldes modernizācijas plāns (Modernizācijas plāns) risinās sabiedrības pieprasījumu pēc koordinētas un saskaņotas valsts pārvaldes, kura spēj pielāgoties mainīgiem sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Izmantojot iepriekšējās reformās panākto inerci īstenot pārmaiņas, turpmākajos četros gados valsts pārvalde īpaši pievērsīsies iekšējo procesu attīstībai un optimizācijai, kā rezultātā uzlabosies pakalpojumu kvalitāte un būs precīzāka virzība uz valsts attīstības mērķiem.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis uzsver, ka “Latvijas cilvēkiem ir vajadzīga saprotama rīcībpolitika, ērti pieejami pakalpojumi, skaidrība par nākotnes iespējām un noteikumiem, tātad kvalitatīvs valsts pārvaldes darbs, īpaši krīzēs. Mēs, valsts pārvaldes cilvēki, turpinām pārmaiņas, lai valsts pārvalde būtu moderna un sniegtu sabiedrībai vajadzīgo. Šajā attīstības posmā valsts pārvaldei būs jāprot pašai paskatīties uz sevi no malas un mācīties no redzētā – mācīties sastrādāties, darīt inovatīvi, atmest lieko un novērtēt paveikto.”
Līdzšinējos centienus veikt reformas valsts pārvaldē ir pavadījusi kritika par to, ka bez politiskās gribas būtiskas pārmaiņas nevar notikt. Visi Modernizācijas plāna septiņos virzienos noteiktie darbi ir arī iekļauti valdības rīcības plānā. Jāņem vērā, ka Modernizācijas plānā ietvertie uzdevumi aptver Ministru kabineta padotībā esošās valsts tiešās pārvaldes iestādes. Valdības iespējas regulēt citu institūciju darbību ir ierobežotas, tādēļ Modernizācijas plānā ir paredzēts veidot sadarbību, piemēram, ar pašvaldībām.
Vienota un efektīva valsts pārvalde
Modernizācija plānā paredzēts uzlabot valsts pārvaldes institūciju sadarbības iespējas, kas ir nozīmīgi gan krīzes situācijās, gan ikdienas jautājumu risināšanā. Tāpat plānots attīstīt projektu komandu pieeju starpinstitucionālu un horizontālu jautājumu risināšanai, lai stratēģiski nozīmīgos jautājumos varētu kopdarbā nonākt pie vienota redzējuma un rezultāta.
Tiks stiprināta arī Valsts kancelejas kā valdības centra analītiskā kapacitāte, lai labāk nodrošinātu valdībai nepieciešamo informāciju datos balstītai lēmumu pieņemšanai.
Politikas un regulējuma kvalitāte
Valsts kanceleja ir uzsākusi mērķtiecīgu darbu pie administratīvā sloga mazināšanas, lai valstī ilgtermiņā neradītu un likvidētu normas, kuras lieki paildzina vai sadārdzina procesus, dublējas vai rada nesamērīgu slogu. Pašlaik jau tiek meklēti risinājumi, kā administratīvo slogu samazināt uzņēmējiem.
Vienlaikus Modernizācijas plānā paredzēts uzlabot valsts pārvaldes, privātā, akadēmiskā un nevalstiskā sektora sadarbību datu apmaiņā, lai lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija būtu plaši un ērti izmantojama. Paaugstinot datu izmantošanas kvalitāti un stiprinot faktos balstītas lēmumu pieņemšanas pieeju, paredzēts arī uzlabot veidu, kā valsts pārvalde novērtē nozīmīgu rīcībpolitiku ietekmi, objektīvi novērtējot sasniegtos rezultātus.
Atbalsta funkciju centralizācija
Pagaidām valsts pārvaldē sekmīga atbalsta funkciju centralizācija nav izplatīta. Standartizējot procesus un automatizējot administratīvas darbības, plānots veidot spēcīgu vienoto pakalpojumu centru, kura galvenais mērķis būs atslogot valsts pārvaldes institūcijās tādas funkcijas kā grāmatvedība, personāla lietvedība un cilvēkresursu vadība.
Paredzēts, ka iestādēs samazināsies administratīvās izmaksas un ietaupītos resursus būs iespējams pārvirzīt primāro uzdevumu īstenošanai – pildīt iestādēm noteiktās funkcijas un strādāt sabiedrības labā.
Vieda darba vide
Iespējas ilgtermiņā ietaupīt līdzekļus, samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un uzlabot valsts pārvaldes sadarbību ir novērtētas, analizējot pašlaik izmantotos nekustamos īpašumus. Pašlaik Rīgā vidējā platība vienam nodarbinātajam ir 20,5 m2, atsevišķos gadījumos sasniedzot pat 50 m2. Modernizācijas plāna ietvaros paredzēts virzīties uz 10 m2 vidējo platību vienam darbiniekam.
Rīgā plānots attīstīt vienotu valsts pārvaldes koprades darba vidi, kurā darba vietas būtu nodrošinātas valsts pārvaldes darbiniekiem no dažādām iestādēm. Līdz ar to samazinātos nepieciešamība uzturēt un apsaimniekot lielu daudzumu nekustamo īpašumu.
Vienlaikus paredzēts mazināt nepieciešamību valsts pārvaldē strādājošajiem būt tieši Rīgā. Modernizācijas plāna ietvaros trīs pašvaldībās plānots izveidot reģionālos koprades centrus, kuros varēs klātienē strādās dažādu valsts pārvaldes iestāžu darbinieki. Tādējādi strādājošajiem būs iespēja vieglāk balansēt darbu ar pārējo dzīvi, mazāk laika un resursu patērēt ceļā. Savukārt pašvaldībās samazināsies cilvēku aizplūšanas risks.
Inovācijas valsts pārvaldē
Īpaši koncentrēties uz iedzīvotāju pašreizējām un nākotnes vajadzībām var, izmantojot inovatīvas pieejas. Līdz šim inovācijas valsts pārvaldē ir notikušas fragmentāri un tām trūkst ilgtspējas. Lai Latvijas valsts pārvaldes darbā paaugstinātu efektivitāti un orientāciju uz cilvēku, kā arī paplašinātu sabiedrības līdzdalības iespējas, Modernizācijas plāna ietvaros tiks veidota inovācijām labvēlīga vide.
Plānota gan trūkstošā tiesiskā regulējuma izveidošana, lai, piemēram, noteiktu rāmi eksperimentēšanai, gan mācības un metodiskais atbalsts, lai valsts pārvaldē strādājošajiem veidotu inovēšanai nepieciešamās prasmes un zināšanas. Līdz 2027. gadam paredzēts, ka vismaz 70% valsts pārvaldes iestāžu būs ieviesušas vismaz vienu inovāciju.
Valsts pārvaldes cilvēki
Veidojot Latvijas valsts pārvaldi kā vienotu darba devēju, viens no Modernizācijas plāna nozīmīgākajiem darbiem jau tuvākajā laikā būs pārvērtēt paša civildienesta lomu un tvērumu.
Vienlaikus tiks paplašinātas iespējas mācīties un attīstīties, lai turpinātu valsts pārvaldē strādājošo profesionalizāciju. Tādējādi kompetences un zināšanas tiks efektīvi izmantotas, sniedzot pakalpojumus sabiedrībai, īpaši koncentrējoties, piemēram, uz pilnvērtīgu Eiropas Savienības fondu ieguldīšanu Latvijas attīstībā visdažādākajās jomās.
Valsts pārvaldes digitālā transformācija
Modernizācijas plānā kā horizontāls virziens ir izcelta vajadzība iedibināt visā valstī vienotu pieeju datu iegūšanai noteiktā kvalitātē, lai tie tālāk būtu ērti atkalizmantojami tautsaimniecībā – analītikā, automatizācijā, mākslīgā intelekta attīstībai un citur, tādējādi pilnveidojot arī pakalpojumus iedzīvotājiem.
Pievēršot īpašu uzmanību Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūrai un koncentrējoties uz efektīvākajiem datu centriem, būs iespējams samazināt informācijas sistēmu izstrādes izmaksas, automatizēt uzturēšanu un mazāku ietekmi atstāt uz vidi zemāku serveru jaudu un elektrības patēriņa dēļ.
Modernizācijas plāna izstrādē ir iesaistījušies nevalstisko organizāciju, tai skaitā valdības sociālo partneru, akadēmiskās vides pārstāvji, un vairāk nekā 120 eksperti no dažādām valsts pārvaldes institūcijām. Modernizācijas plāna projekts pēc publiskās apspriešanas tika precizēts un izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē 2023. gada martā.
