Ceturtdien, 5. janvārī, notika Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā tika apspriests valdības rīcības plāna izstrādes process un makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2023., 2024. un 2025. gadam. Sēdi šoreiz vadīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
NTSP sēdē finanšu ministrs Arvils Ašeradens ziņoja par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2023., 2024. un 2025. gadam. Ministrs uzsvēra, ka ekonomisko situāciju raksturo nenoteiktība, kuras galvenais iemesls ir Krievijas īstenotais karš Ukrainā, kas izraisa energoresursu cenu svārstības un inflāciju. 2023. gada sākumā tiek prognozēta augsta inflācija, kas kopumā var sasniegt 8,5 %. Tāpat šī gada pirmajā pusē prognozēta arī sekla ekonomikas attīstības recesija, tomēr gada otrajā pusē - attīstības rādītāju uzlabošanās. Gan 2024., gan 2025. gadā plānota stabila ekonomikas attīstība, kas kopumā palielināsies par 3%.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, diskutējot par makroekonomiskajiem rādītājiem un darbu pie 2023. gada valsts budžeta, norādīja, ka ir nepieciešams laiks, lai Eiropas un pasaules valstis izveidotu no Krievijas neatkarīgas energoapgādes sistēmas. Tāpat K. Kariņš uzsvēra būtiskākos šī brīža uzdevumus – efektīvu Eiropas fondu finansējuma piesaisti un izmantošanu, kā arī ārvalstu investīciju piesaisti un maksimālu atdevi tautsaimniecībā:
Valdības mērķis, tostarp izstrādājot 2023. gada valsts budžeta projektu un lemjot par papildu finansējuma ieguldīšanu, ir veicināt ekonomikas transformāciju - jo vairāk mums būs eksportējošu uzņēmumu, jo vairāk pelnīsim naudu no ārzemēm, jo lielāks papildu finansējums būs pieejams drošībai, izglītībai, veselības aprūpei u.c. jomām. Ir jāizmanto pašreizējā sarežģītā situācija pasaules ekonomikā, lai veiktu pārkārtojumus mūsu tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanā un panāktu daudz ātrāku atgriešanos pie ekonomikas izaugsmes.
Sēdes gaitā Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks ziņoja par K. Kariņa vadītās valdības rīcības plāna izstrādes procesu, prognozējot, ka tā izstrāde varētu noslēgties šī gada marta beigās vai aprīļa sākumā. Padomes locekļi vienojās, ka par rīcības plāna pasākumiem, jo īpaši pārnozaru, būtu jādiskutē NTSP apakšpadomju sēdēs, kurās aktīvi iesaistīsies gan nozaru ministrijas, gan sociālie partneri. Tāpat diskusijām par iespējamajiem pasākumiem izmantojami arī citi sadarbības formāti, lai iesaistītu visas ieinteresētās puses.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite sacīja, ka LDDK kā sociālais partneris, pārstāvot Latvijas darba devējus augstu vērtē Ministru prezidenta K. Kariņa iniciatīvu, pirmajā valdības darbības mēnesī operatīvi sasaucot Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdi. “Tas dod mums pārliecību par to, ka valdība ieklausīsies mūsu priekšlikumos un Valdības rīcības plānā iekļautie pasākumi patiesi veicinās ekonomikas transformāciju un Latvijas konkurētspēju. Latvijas uzņēmējdarbības videi un nodokļu politikai ir jābūt tādai, lai eksportējoši un pasaules tirgos strādājoši uzņēmumi varētu sekmīgi strādāt Latvijā, nodrošinot darbavietas un konkurētspējīgas algas.”
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns sacīja: “Šodien vienojāmies, ka valdības rīcības plāna tapšanā tiks iesaistītas NTSP apakšpadomes, un nozares sociālajā dialogā varēs vienoties par labākajiem priekšlikumiem, arī par tām vajadzībām, kas jāņem vērā, veidojot valsts budžetu. Esam gandarīti, ka fiskālā telpa ir paplašinājusies līdz vairāk nekā 200 miljoniem, kas dod cerību, ka tiks realizētas jau izteiktās apņemšanās veselības aprūpē, izglītībā, saistībā ar Valsts meža dienesta darbinieku algām, kā arī citos jautājumos. Tāpat ļoti svarīga ir koplīgumu atbalsta politika, ietverot arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un valsts un pašvaldību institūcijas.”
Sēdes laikā padomes locekļi arī apstiprināja Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes personālsastāvu, šī apakšpadome ir viena no aktīvākajām NTSP ietvarā. Sēdē apstiprināja arī Sabiedriskās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomes jauno nolikumu un personālsastāvu. Katrā no apakšpadomēm darbojas vienāds skaits valdības, arodbiedrību un darba devēju izvirzīto pārstāvju, ar mērķi kopīgi rast labākos risinājumus nozares attīstībā.
NTSP koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp valsts institūcijām, arodbiedrībām un darba devēju organizācijām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādējādi garantējot sociālo stabilitāti valstī. NTSP sēdes rotācijas kārtībā vada Ministru prezidents kā valdības pārstāvis, no arodbiedrību puses LBAS priekšsēdētājs un no darba devēju puses LDDK prezidents.
