Otrdien, 25. janvārī, Ministru kabinets (MK) atbalstīja un tādējādi tālākai virzībai Saeimā nodeva Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likumprojektu, kas noteiks ES fondu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā ar mērķi nodrošināt efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu ES fondu ieviešanu.
Likumprojekts nosaka ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, ES fondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, uzraudzības komitejas darbības pamatnoteikumus un sastāvu, nosacījumus ES fondu finansējuma piešķiršanai, valsts budžeta līdzfinansējuma likmes apmēru, informācijas atklātības nosacījumus attiecībā uz projektu informāciju un citus aspektus.
“Likumprojektā ir iestrādāti uzlabojumi, kas primāri vērsti uz to, lai nākamajos septiņos gados ES fondu projektu iesniegšana un īstenošana būtu ērtāka un atbalstošāka finansējuma saņēmējiem. Pilnveidojumi balstīti uz ES fondu vadībā iesaistīto institūciju iepriekšējo periodu pieredzi,“ uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs
Ņemot vērā institūciju pieredzi un zināšanas, paredzēta esošās ES fondu administratīvās sistēmas turpināšana. Vadošās iestādes un revīzijas iestādes funkcijas tāpat kā iepriekšējos plānošanas periodos pildīs Finanšu ministrija, bet atbildīgo iestāžu funkcijas – nozaru ministrijas un Valsts kanceleja. Tāpat arī lemts saglabāt līdzšinējo ieviešanas sistēmu ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru kā vienīgo sadarbības iestādi, kura gan izvērtē projektu iesniegumus, gan slēdz līgumus un vienošanās par projektu īstenošanu.
Lai nodrošinātu iespējami ērtāku un izsekojamāku ES fondu projektu iesniegšanas kārtību, kā arī ņemot vērā ES kopējo praksi - pāriet uz ES fondu projektu vadību e-vidē, arī likumprojekts paredz pilnībā pāriet uz projektu iesniegšanu caur elektroniskajām informācijas sistēmām, kā arī citu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu apriti sistēmā, tai skaitā līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu slēgšanu.
Efektīvu fondu investīciju un noteikto mērķu sasniegšanai likumprojektā ir saglabāti finansējuma saņēmēju pienākumi – nodrošināt projekta rezultātu un ilgtspējas saglabāšanu, lai projektam piešķirtais finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un lai projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar mērķu sasniegšanu. ES fondu finansējuma saņēmējiem arī noteikts pienākums nodrošināt savlaicīgu informācijas sniegšanu ES fondu vadībā iesaistītajām iestādēm un, piemēram, EK pārstāvjiem audita ietvaros.
Ņemot vērā, ka ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā būtisks akcents būs uz vienkāršoto izmaksu iespējami plašu piemērošanu, MK tiek pilnvarots noteikt minēto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību. Piemērojot vienkāršoto izmaksu iespējas, attiecināmos izdevumus aprēķina saskaņā ar iepriekš noteiktu metodi, pamatojoties uz iznākumiem, rezultātiem vai kādām citām izmaksām. Finansējuma saņēmējam vairs nav jānodrošina katra līdzfinansējuma izdevumu eiro izsekojamība atsevišķos izdevumu apliecinošos dokumentos — tā ir galvenā vienkāršotu izmaksu nodrošinātā priekšrocība, jo šādi tiek ievērojami mazināts administratīvais slogs, kā arī tiek samazināta kļūdu rašanās iespēja.
Kopumā, ņemot vērā plānotās ES fondu investīcijas 4,4 miljardi eiro apmērā laika posmā no 2021. gada līdz 2027. gadam, paredzēts, ka tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs visas tautsaimniecības jomas, jo īpaši pētniecības, informācijas komunikāciju tehnoloģiju, uzņēmējdarbības, enerģētikas, vides, transporta, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un izglītības jomās, kā arī minētās investīcijas veicinās Latvijas teritoriju līdzsvarotu attīstību.
Likumprojekta izstrāde un apstiprināšana valdībā ir būtisks solis jaunā 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīciju uzsākšanā, kam pēc atbalsta Saeimā sekos citi nepieciešamie normatīvie akti un atbildīgo ministriju izstrādāti investīciju nosacījumi.