Otrdien, 11. jūlijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli. Jau zināms, ka iepriekš starptautisko organizāciju eksperti rosināja pārskatīt nodokļu atvieglojumus un atbrīvojumus, kā arī ieviest uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu sadalītajai peļņai nevis gūtajai peļņai.
FM pieteiktās nodokļu reformas ietvaros sagatavotie grozījumi UIN likumā paredz konceptuāli jaunu UIN modeli. Attiecīgi, ka UIN tiek atlikts līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, piemērojot 20% likmi.
Izmaiņu veikšana nodokļa regulējumā, paredzot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmuma ienākuma nodokli, radīs būtiskas izmaiņas uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas stiprināšanā, kā arī investīciju piesaistē. Uzņēmumu reinvestētās peļņas atbrīvošana no UIN uzlabotu arī pieejamību banku kredītiem, jo uzņēmumiem zudīs motivācija manipulēt ar peļņas deklarēšanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kā arī stiprinās uzņēmumu pašu kapitāla bāzi. Tas motivētu uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, savukārt bankām tiktu nodrošināta iespēja vairāk kreditēt šos uzņēmumus.
Likums neparedz UIN avansa maksājumus, izņemot pārejas periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, kad nodokļa maksātājam ir tiesības iesniegt vienu UIN deklarāciju, un ir jāveic nodokļa avansa maksājumi.
Savukārt, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu plānošanu, likumā iestrādātas normas nolūkā novērst nodokļa bāzes samazināšanu, paredzot, ka ar UIN apliek:
norakstītos nedrošos debitora parādus, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem;
aizdevumus, kas gada laikā nav atmaksāti un neatbilst noteiktajiem kritērijiem un ir uzskatāmi par peļņas sadali;
vērtību, par kādu samazināta vai palielināta darījuma cena salīdzinājumā ar tirgus cenu;
procentu maksājumi nebanku uzņēmumiem, ja to apmērs pārsniedz vairāk kā 4 reizes pašu kapitāla lielumu.
Jaunais UIN modelis pēc būtības nav savienojams ar nodokļa atvieglojumiem un atlaidēm, jo ar UIN tiek aplikti izdevumi, kuru atbrīvošanai no UIN nav pamata. Būtībā visas līdzšinējās nodokļa atlaides tiek aizstātas ar vienu, piemērojamu visām nozarēm – atlikto nodokļa maksājumu līdz peļņas sadales brīdim.
Vienlaikus likumā tiek saglabātas atsevišķu veidu UIN atlaides investīcijām. Lai nodrošinātu tiesisko paļāvību, pārejas periodā tiek saglabātas UIN atlaides par veiktajām atbalstāmajām investīcijām attiecībā uz investīciju projektiem, kuri līdz 2017. gada 31. decembrim atbalstīti MK. Tāpat atlaides tiek piemērotas par veiktajām investīcijām brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.
Minēto atlaidi attiecina tikai uz to aprēķināto UIN daļu, kas veidojas par aprēķinātajām dividendēm, jo nav pamata atlaidi attiecināt uz UIN, kas maksājams par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, jo šādi varētu tikt veicināta atlīdzības novirzīšana uz nepersonificētiem bonusiem darbiniekiem, samazinot nodokļu slogu attiecībā uz VSA maksājumiem.
Bez tam, ievērojot Satiksmes ministrijas izteiktos iebildumus, likumā tiek saglabāta alternatīva UIN maksāšanas kārtība (tonnāžas nodoklis) uzņēmumiem, kuri izmanto kuģus starptautiskajos pārvadājumos un veic ar to saistītās darbības.
Ņemot vērā Zemkopības ministrijas ierosinājumu, likumā kā kompromiss tika iekļauts atvieglojums 50% apmērā lauksaimniekiem par saņemtajām atbalsta summām lauksaimniecībai.
Balstoties uz Nodokļu politikas pamatnostādnēs doto uzdevumu, likumā tika iekļauti divi UIN atvieglojuma ziedotājiem varianti, kurus ziedotājs var izvēlēties, ņemot vērā tā finansiālos rādītājus vai darba algu fondu. Ievērojot NVO prasības, likumā tika iekļauts arī trešais atvieglojuma variants – atlaide (30% no ziedotās summas) par veiktajiem ziedojumiem, kur atlaides modelis atbilst esošajai likuma normai, bet samazina atlaides intensitāti.
Lai gan šobrīd esošais UIN regulējums paredz lielāku (procentuāli) valsts finansēto līdzdalību piemērojot atlaidi, tomēr jaunais atbalsta modelis kopumā dod iespēju uzņēmumam ziedot lielāku summu, nepiemērojot šai summai (pamatā ziedojums nav uzskatāms par saistītu ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu) UIN.
Plānots, ka pēc likuma izskatīšanas Saeimā, tas stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri.
Aleksis Jarockis
Komunikācijas departamenta direktors
Tālr. 67083850
E-pasts: Aleksis.Jarockis@fm.gov.lv